<rss xmlns:feedburner="http://rssnamespace.org/feedburner/ext/1.0" version="2.0">
<channel>
	<title>NEXT.LV BLOGI</title>
	<link>http://www.next.lv/</link>
	<description>

NEXT.LV Redaktoru Blogi </description><item><title>Cīkstoņi iziet ringā</title><description><![CDATA[Nemaz ilgi nebija jāgaida, lai divi sīvākie fotojomas konkurenti kārtējo reizi gandrīz vienlaikus izietu cīņas ringā. Un šoreiz par cīkstoņiem izvēlēti profesionālās jomas pārstāvji - Nikon D3s un Canon Mark IV, kura parādīšanos tirgū šī zīmola piekritēji gaidīja jau kopš vasaras. Ja uz jaunajiem modeļiem lūkojamies no vienas puses, tad jāsaka īpaši daudz pārsteigumu tie nesagādā - nepilna formāta matrica, Nikon un Canon attiecīgi 12 un 16 megapikseļu izšķirtspēja, tomēr ir viena interesanta lieta, kuru tā vien gribas izmēģināt, proti, paaugstinātā gaismasjutība (ISO), kuru ražotāji sola pat 102 400. Tagad svarīgi ir, vai šī opcija reāli darbojas, jo nav nepieciešama tik augsta gaismjutība, ja gala rezultātā fotogrāfijas izdodas pilnībā nebaudāmas pat paparaci vajadzībā, kura vēlamākais sapnis ir noķert kādu slavenību skandalozā situācijā. Attiecībā uz Canon šķiet, ka solījumi varētu arī piepildīties, jo divu procesoru darbs ar uzlikto uzdevumu varētu tikt galā diezgan labi. Maz ticams, ka konkurents atpaliks, jo Nikon jau nebūs tas, kurš vēlēsies samierināties ar zaudējumu. Taču, kā viņiem veicies, reāli būs redzams praktiskajos testos, kuri būs iespējami, tiklīdz aparāti parādīsies mūsu platuma grādos. Atliek vien cerēt, ka neparādīsies kaut kādas problēmas, kā tas bija ar Canon 1000D, kuru lietotāji žēlojušies par pēkšņi ekrāna izslēgšanos un dažādu Error uzrādīšanu. Tiesa, šo problēmu kompānija jau novērsusi, piedāvājot 1000D īpašniekiem uzlabotu programmu. Savulaik problēmas radās arī ar Mark III, kas mēdza izspēlēt dažādus autofokusa joku, bet no otras puses - kam negadās brāķi! Galvenais jau nav tas, kurš aparāts labāks - gluži kā automašīnās daudz ko nosaka starp stūri un sēdekli izvietotā blīve (lasi, cilvēks), tā arī ar fotoaparātiem - ja cilvēks mācēs fotografēt, sapratīs fotografēšanas principus un iespējas, viņš interesantas un kvalitatīvas bildes uztaisīs arī ar kompaktklases pārstāvi. Šķiet, šo patiesību sapratuši arī daudzi Latvijas iedzīvotāji, kas arvien aktīvāk iesaistās fotokursos, un tikai pēc to pabeigšanas saprot, cik daudz jāmācās, lai sanāktu rezultāts, par kuru prieks pašam un bērniem ar&#39;.
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=42</link><author>Juris Karlinskis</author><pubDate>Mon, 26 Oct 09 00:00:00 +0200</pubDate></item><item><title>Ātri brauksi, lēni nesīs!</title><description><![CDATA[Atcerieties laikus tagadējo četrdesmit un trīsdesmit gadnieku bērnībā, kad katrs sevi cienošs reisa autobusa šoferis laza, paza, vai ikarusa vadītāja vietu bija izdaiļojis gan ar bārkstīm visapkārt loga rāmim, gan krūtainu, trūcīgi ģērbu VIP dāmu (visbiežāk Samanta Fox vai Madonna) bildēm, gan Čiekurkalna tirgū pirktām uzlīmēm ar tekstu - Neskrien mīļais! vai Ātri brauksi, lēni nesīs utt. Negribētu teikt, ka šo uzlīmju teksts būtu ar kādu īpaši audzinošu raksturu, taču atmiņā tās palika ikvienam pasažierim. Tagad auto stiklu uzlīmju kultūra krietni devalvējusies. Neko citu kā - putaju pedaļi, mīļumiņš, saldumiņš vai sex instruktors parasti neredz. Tikmēr daudziem no mums, braucot galvaspilsētas lēnajā satiksmē vai vienkārši stāvot korķos, gribētos, lai priekšā braucošais auto mūsu piesaistītu ar ko vairāk nekā kārtējo zemjostas kultūras uzrakstu, Krievijas vai Latvijas karoga krāsām vai citām savu pašcieņu ceļošām aktivitātēm. Tiesa, satiksmes organizācija pat šajos grūtajos laikos piedzīvo pozitīvas pārmaiņas. Tā, piemēram, braucot pa Vienības gatvi pirms Ozolciema ielas Rīgā nesen pamanīju brīdinājuma zīmi - Uzmanību! Izmaiņas satiksmes organizācijā! Kā saka sīkums, bet patīkami. Agrāk, iespējams, šādas zīmes nebūtu, bet aiz stūra stāvētu ceļu policijas patruļa un par izmaiņām nezinošos vadītājus sodītu bez vārda runas. Tiesa, pēc principa: apbraukājam barotnes un murdus, arī tagad darbojas gan ceļu policija, gan municipālie kārtības sargi. Rīgā ir pietiekami daudz ielu, uz kurām apzināti vai ceļu meistara slinkuma dēļ, vai varbūt tāpēc, ka jāekonomē baltā krāsa, pārtrauktā līnija bez jebkādas loģikas pēkšņi pārtop nepārtrauktajā, lai pēc dažiem metriem atkal pārvērstos pārtrauktajā. Esiet modri un neatstājiet šādās vietās auto, ja no mašīnas līdz  brauktuves viduslīnijai līnijai ir mazāk par 3m. Lai cik sen un cītīgi jūs būtu mācījušies ceļu satiksmes noteikumus, nezināšana jau neatbrīvo no atbildības. Viena no šādām barotnēm atrodas salīdzinoši vientuļajā un satiksmes nepārslogotā Matīsa un Vagona ielu krustojumā. Daudzie a/s Latvijas Gāze apmeklētāji, kas  dodas uz klientu apkalpošanas centru, klusajā  Vagonu ielā pamet savus auto pat nepaskatoties ar kādu līniju ir apzīmēta brauktuves viduslīnija. Kā likums, šo nevērīgo ļaužu maks drīz un ar gandrīz 100%  garantiju kļūst par Ls 30 liesāks, jo,... Tavu brīnumu - citkārt  gausā policija šajā gadījumā  jau ir klāt, pat nenogaidot, līdz īpašnieki ir pārgājuši ielas otrajā pusē. Precīzi 9,5 metrus garais  Vagonu ielas posms, kurā cieši satuvojoties, līdz ar nagiem saspiežas trīs mašīnas, pilsētas tēviem stundā ienes Ls 90 lielu peļņu. Nav slikti! Pārrēķinot iznāk, ka, iespējams, šis Vagonu ielas posms ir viens no visbrangāko peļņu nesošajām soda kvīšu izrakstīšanas vietām Rīgas pilsētā. Esiet modri un skatieties, gan cik ātri brauciet, gan kur un kā atstājiet auto. Vai jums nepietiek jau ar algas samazinājumu savās darba vietās? Vai tad vajag tā gluži  bezmērķīgi metāties ar naudu vietā un nevietā? Skaidrs, ka  kļūstot liesākiem valsts un galvaspilsētas kases vēderiem, to institūcijas un spēka struktūras cītīgi piekopj  finanšu papildināšanas politiku, lai atgūtu neieņemtos  nodokļus, kurus daudzi no mums ne maksā apzināti, lai izturētu šajā žurkas skrējienā, kuru sauc arī par krīzes vai dižķibeles pārvarēšanu. Īsts riņķa dancis, ne?  Mīliet sevi, rūpējieties par veselību un jo īpaši sirdi! Tiekamies globālajā tīklā!  
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=40</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Fri, 23 Oct 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Datorkrāpnieku sapņi īstenojas Latvijā</title><description><![CDATA[Jau kādu laiku vismaz vienā ziņā Latviju vairs nevaram uzskatīt par trešās pasaules valsti - datoru skaits ir liels un daudzi kārtīgi iepazinuši arī internetu, taču šai attīstības tendencei ir gan savi plusi, gan mīnusi. Lielākais trūkums ir tas, ka nepārdomāto sistēmu un aizsardzības dēļ esam kļuvuši par gardu kumosiņu pasaules datorkrāpniekiem. Pirms dažiem mēnešiem izskanējusī informācija par to, ka caur Latvijā bāzētiem serveriem tikusi veikta datorkrāpniecība, ir tikai viens no trauksmes signāliem, kas iezīmē samilzušu problēmu ar drošību Latvijas virtuālajā telpā. Šogad publicētās atskaitēs divas no vadošajām antivīrusu kompānijām pasaulē, Kaspersky Lab un Symantec, vadoties pēc interneta monitoringa datiem, ierindojušas Latviju starp tām valstīm, kuru interneta resursi visbiežāk izmantoti kaitīgo kodu izplatīšanā un automatizētajā datorkrāpniecībā. Smiekli caur asarām, bet vismaz šajā jomā esam ierindojušies sestajā vietā pasaulē, piekāpjoties vien tādām lielvalstīm kā ASV, Ķīna un Krievija, kā arī Vācija un Nīderlande. Praktiski visi kibernoziegumi mūsdienās tiek veikti ar „svešām rokām&quot;. Atkarībā no kibernozieguma veida tajā var būt nepieciešami dažādi resursi. Tā, piemēram, gadījumos, kad tiek izplatītas jaunas kaitīgās programmas, tās tiek izvietotas īpaši šim nolūkam izveidotos vai uzlauztos serveros. Pēc tam interneta lietotāji no visas pasaules ar dažādu paņēmienu palīdzību tiek tajos ievilināti. Līdzīga situācija ir ar datorkrāpniecības shēmām paredzētajām interneta lapām. Kā liecina kompānijas Symantec šī gada maija pārskata automatizētās datorkrāpniecības sadaļā sniegtā informācija, tad vislielākais skaits ar automātiskiem programmu līdzekļiem izveidoto krāpnieku lapu konstatēts Ķīnā un Latvijā! Ja Ķīnas pieminēšana šajā un līdzīgos gadījumos neizbrīna, tad Latvijas vārds, ņemot vērā to, ka Latvijas interneta segments salīdzinoši ir ļoti mazs, ir gandrīz sensācija. Diemžēl bez „sasniegumiem&quot; datorkrāpniecībā, Latvijas interneta resursi, izrādās, tiek aktīvi izmantoti arī kaitīgo programmu izplatīšanā. Tā saskaņā ar kompānijas Kaspersky Lab pārskatā „Kaspersky Security Bulletin: Statistics 2008&quot; publicētajiem datiem Latvijas interneta resursi pagājušajā gadā ļaunprātīgi izmantoti 369858 kaitīgo programmu izplatīšanas gadījumos. Tas sastāda 1,573% no visiem 2008. gadā visā pasaulē reģistrētajiem šādiem gadījumiem un ierindo Latviju sestajā! vietā pasaulē aiz Ķīnas, ASV, Nīderlandes, Vācijas un Krievijas. Pavisam nesen parādījās informācija, ka datorkrāpnieki izplata arī oriģinālā antivīrusu programmām līdzīgas lietas, par kurām iekasē naudu, turklāt visai vienkārši iegūst lētticīgo cilvēku bankas karšu datu. Bēdīgi, ka atrodas tādi, kas kāpj uz lētticības grābekļa, taču tur laikam ir svarīgs cilvēku zināšanu līmenis, kura jēga nereti tiek novērtēta nepietiekami. Tas noved pie tā, ka zaudējam sūri grūti pelnīto naudu un, nedod Dievs, vēl sabojājam savu datoru. Tādēļ var ieteikt tikai vienu - neiekrist uz mānīgiem piedāvājumiem, kuri mēdz parādīties datora ekrānā un pirms katra naudas pārskaitījuma pārliecināties, vai negrasāmies personīgo informāciju nodot negodīgiem cilvēkiem. Ne velti pat lielākais sociālais tīkls Latvijā draugiem.lv saskāries ar nelikumīgiem informācijas iegūšanas gadījumiem, kad, izveidojot fiktīvas lapas, tiek ar viltu iegūtas lietotāju paroles. Būsim modri, un labāk parūpēsimies par rekordiem citās jomās, nevis melnajā datorkrāpšanu tirgū.
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=41</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Fri, 23 Oct 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Alternatīvs ne vienmēr ir slikts, bet dārgs gan</title><description><![CDATA[Ņemot vērā, ka zemes resursi, tādi, kā nafta un gāzi, ir ar visai nepatīkamu tendenci izsīkt, tad alternatīvās enerģijas meklējumi pamazām kļūst par sava veida lavīnu, kura agrāk vai vēlāk skars mūs visus, neatkarīgi no tā, kurā valstī dzīvojam. Daudz tie runāts par elektromobiļiem, kas ļaus ekonomēt naftas produktu un būs arī zaļāki salīdzinājumā ar brāļiem, no kuru izpūtējiem ceļas dažādu nokrāsu degvielas radītie dūmi. Tikai pagaidām šī tehnoloģija, tieši tāpat kā citi alternatīvās enerģijas risinājumi daudzu makiem ir visai nepieejama lieta. Arī saules enerģija, ko ūdens uzsildei un apkurei jau sācis izmantot reliģiskais un konservatīvais Vatikāns, vairs nav nesasniedzams sapnis. Vēl pirms pārdesmit gadiem apbrīnojām kalkulatorus, kuros miniatūra saules baterija rūpējās par to, lai lietotājam nevajadzētu regulāri domāt par bateriju nomaiņu, taču tagad vairs nekas pārsteidzošs nav, ja saules baterija aizņem visu jumtu un rūpējās par to, lai no rīta, ieejot dušā, pa to tecētu karsta ūdens straume un aukstajos mēnešos nebūtu jādomā par kažoku vilkšanu dzīvoklī. Vietā piebilst, ka jau vairākus gadus arī Latvijā iespējams iegādāties saules enerģijas paneļus, un, lai gan šis alternatīvās enerģijas avots nav no tiem lētākajiem, tomēr ir pat daudzdzīvokļu mājas, kas tos izmanto. Taču arī šajā jomā attīstība neapstājas. Kolorādo Valsts universitātē izgudrota jauna saules bateriju paneļa tehnoloģija. Tagadējā kristālu silikona plānā uzklājuma vietā jaunie paneļi izmanto kadmija tellurīdu. Šī materiāla maiņa samazina kopējās izmaksas par vienu vatu uz pusi no iepriekšējām izmaksām - tagad sanāk piecdesmit santīmu par 1 vatu viena lata vietā. Ar ražošanu nodarbosies <a href="http://www.avasolar.com/">AVA Solar</a> un tiek solīts, ka šī gada beigās būs pieejami 42 x 42 cm paneļi, bet līdz ar nākamā gada beigām pārdošanā būs arī 120 x 60 cm paneļi. Tomēr, tas nebūt nav milzīgs lēciens saules baterijām, toties izmaksu samazināšana nozīmē lielāku noietu un tehnoloģijas turpmāku attīstību. Te gan vietā piebilst, ka<a href="http://en.wikipedia.org/wiki/Cadmium_telluride#Toxicity"></a>  kadmija tellurīds ir toksisks un rets kristāls, tādēļ šāda ražošana pēc kāda laika varbūt kļūs dārgāka materiāla nepieejamības dēļ. 
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=39</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 12 Oct 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Par trakumsērgu, Frankfurti, Merkeli un Latvijas basketbolu</title><description><![CDATA[Lietainā 28. septembra pirmdiena bija vispasaules diena cīņai ar trakumsērgu .Jā, šī ir daudz skaļāka ziņa, nekā prāmja Estonia bojāejas 15. gadadiena. Gribētos gan abiem faktiem pievērst īpašu uzmanību. Par visus pēc kārtas! Zinot, ka liela daļa no mūsu valsts 100 gudrākajām galvām ir dažādu mednieku kolektīvu biedri, jāsecina, ka viņiem risks  mežā uz šauras taciņas saskrieties ar kādu traku lapsu, jenotsuni vai vāveri ir lielāks nekā vienkāršajiem mirstīgajiem Latvijā. Vēl vairāk - nedaudz pavērojot atsevišķu tautas kalpu rīcību, liekas, ka viņi jau labi sen ir saskrējušies vismaz ar trakumsērgas inficētu vāveri. Noteikti daļai politiķu un sportistu kāda profilaktiska pote pat derētu, jo valodas un nevalodas par viņu rīcības neprognozējamību tautā klīda jau sen. Re, kā - mūsējie basketbolisti ar tagad vai nekad saukli, kārtējo reizi palikuši Eiropas basketbola kūtspakaļā, nebeidz ņemties ar LBS (Latvijas basketbola savienība), un grasās piesaukt pat tiesu varu. Iespējams, tagad trakumsērgas profilakses nedēļas ietvaros pret trakuma seruma poti saņēmuši politiķi un tusētāju paaudzes basketbolisti ne tikai droši varēs doties iekšā mežā medīt un makšķerēt, bet spēs būt arī noderīgāki Latvijai. Tikmēr valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to kā notika Parex pārņemšana. Izrādās-bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, par to liecina VK dokuments, kas nonācis raidījuma Nekā Personīga rīcībā. Ar pusgada nobīdi, kura laikā viss vajadzīgais ir salikts nepieciešamajās atvilktnēs un kabatās- politiķi drīz atzīs kļūdas un mēģinās skandālu kārtējo reizi noklusināt un pārvērst par vētru tējas glāzē. Neviens vairs īsti nesaprot, cik dziļā finansiālā pa...ļā esam, un kad sāksim no bedres rāpties laukā. No vienas puses -visi mūs biedē ar sūru ziemu, dārgu apkuri un elektrību, taču cita starpā lasām, ka liela daļa aizdevuma nemaz neesot vēl tērēta. Turklāt, pēc zelta rezervju apjoma Latvija ieņem 66. pozīciju no 110 pasaules valstīm, Lietuva ieņem 74. pozīciju, bet Igaunija - 105. vietu, pirmdien vēstīja &quot;delfi.lt&quot;. Latvijas zelta rezerves veido 7,7 tonnas, Lietuvas - 5,8 tonnas, bet Igaunijas - 0,2 tonnas. Pēc Pasaules Zelta padomes datiem, zelta krājumu pirmo desmitnieku veido pasaules attīstītākās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV pieder 8133,5 tonnas zelta, Vācijai - 3408,3 tonnas, Starptautiskajam Valūtas fondam - 3217,3 tonnas, Itālijai - 2451,8 tonnas, Francijai - 2445,1 tonna, bet Ķīnai - 1054 tonnas. Šveices zelta rezerves veido 1040,1 tonnu, Japānas - 765,2 tonnas, Nīderlandes - 612,5 tonnas, bet Krievijas - 568,4 tonnas. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes sniegto informāciju, kopējais zelta rezervju apjoms pasaulē šogad sasniedzis 29 633,9 tonnas, kas ir par 57,8 tonnām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vai vērts vairs brīnīties, ka vēl viens starptautiskais finansu eksperts- kāds ekonomikas vēstures profesors un starptautisko nacionālo ekspertu grupas (Reform Task Force Latvia) dalībnieks Hadsons, uzskata, ka Latvijas ekonomika nonākusi SVF atkarībā. Grupas interneta mājas lapā publicētajā ziņojumā Hadsons secina, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm. Tikmēr Vācijā ir notikušās parlamenta vēlēšanas, kurās 33,8% balsu ir izcīnījuši kristīgie demokrāti ar šī brīža kancleri Angelu Merkli priekšgalā. Zīmīgi kā mūsu premjers Valdis Dombrovskis apsveikumā ir spējis būt gandrīz tikpat straujš kā Merkeles lielais draugs, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Autopasaule piedzīvojusi dažādas raudzes un svarīguma jaunumu pārbagātību Frankfurtes izstādē, atgriezusies pie ikdienišķām un ne tik patīkamām lietām. Tā Koenigsegg īpašnieks Kristians von Kēnigsegs paziņojis, ka pateicoties  Zviedrijas valdības  garantētajam 4 miljardu kronu aizņēmumam Saab Automobiles pirkšana no General Motors tiks pabeigta līdz oktobra beigām. Tikmēr Opel iegāde  - nebūt nav noslēgusies, jo cīņu ar kanādiešu auto daļu tirgotāju Magna un krievu Sberbank aliansi  nolēmusi turpināt arī beļģu  investiciju kompānija RHJ. Par labu beļģiem sāk runāt gan paša General Motors viedoklis, gan Magna stingrā apņemšanās atlaist vairāk nekā 2000 strādnieku Opel Antverpenes rūpnīcā. Krievu Sberbank arī vairs nedomā padoties. Pašlaik lielu lomu  spēlē arī Vācijas kancleres Merkeles un Krievijas premjera Putina labās savstarpējās  attiecības un  augsto amatpersonu īpašā interese par Opel darījumu.  Krievija pašlaik izmanto labvēlīgo mirkli, kad notiek tās savstarpējo attiecību uzlabošanās ar ASV. Arī ekonomiskā plāksnē lielais Austrumu lācis pašlaik, par spīti  krīzei,  uzsācis jaunu ofensīvu, jo nule kā startējusi  īpaši produktīva gāzes ieguve Rietumsibīrijā -Jamalas pussalā. Līdz šim par milzīgo teritoriju, kuru apdzīvo 41 tūkstotis ņencu, zinājām, ka Jamalas pussalā atklāts otrais odam veltītais piemineklis pasaulē. Šāds piemineklis atrodas arī ASV Aļaskas štatā. Jamalas iedzīvotājiem vasaru pussalā ir grūtāk pārdzīvot nekā ziemu, jo no aukstuma var patverties un sasildīties telpās, bet glābiņa no odiem nav nekur. Vietējie iedzīvotāji vasarās pārdzen ziemeļbriežus tuvāk jūrai, kur ir spēcīgāks vējš, bet naftas un gāzes ieguvē strādājošajiem jāpaliek pie urbumiem un jāatkaujas no odu bariem. Kādēļ runājam par Jamalu un vispār par Krieviju? Tāpēc, ka tikko šajā valstī dzīvojošais tās bagātākais uzņēmējs, онэксим grupas īpašnieks Mihails  Prohorovs kļuvis par pirmo eiropieti, kas ieguvis savā īpašumā NBA klubu. Krievu miljardieris, kura īpašumā līdz šim bija  Maskavas цска akcijas,  šī darījuma rezultātā kļūs par  1967. gadā dibinātā NBA basketbola kluba New Jersey Nets 80% akciju īpašnieku. Līdz nākamajai nedēļai!
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=38</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Fri, 02 Oct 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Vai tiešām visi esam atsaldēti?</title><description><![CDATA[Brīvdienas nereti paiet, spaidot televizora pogas un meklējot kaut ko sirdij un prātam tuvu, un tādos brīžos, protams, nākas saskarties ar milzīgajām reklāmu kaudzēs, kurās mums visiem mēģina iestāstīt par viena vai otra produkta labajām īpašībām, mudinot tos pārbaudīt uz savas ādas. Un tādos brīžos paliek skumji. Ne jau tādēļ, ka ražotāju reklamētāji mūs uzskata par bezsmadzeņu aitām, kas pašas nezina, kas viņām labāk der, bet drīzāk par pasniegšanas veidu.<br />
Kaut vai palūkosimies, ko mums piedāvā mobilo sakaru operatori. Cepuri nost - «Zelta Zivtiņa» ir atradusi savu auditoriju un piemērojusies tai ar saviem jauniešu seriāliem. Par to dalībnieku intelektuālajām spējām gan vēl varētu diskutēt, taču tas tiek pasniegt pietiekami gaumīgi, lai varētu pasaudzēt nervus, to skatoties. Cita lieta - «Tele2» «Savējie» datu plāna reklāmas. Vai tiešām to veidotājiem nekas labāks par vecuma marasma mocītu cilvēku izklaižu demonstrēšanu nav ienācis prātā? Un kas būs, ja, paskatoties šo reklāmu, augšējie kaimiņi nolems paraļļot pa dzīvokli ar motorolleru, vai arī sievasmāte savās jubilejas svinībās nolems ar riteni lēkt baseinā no mājas jumta? Te vietā atgādināt, ka šādus trikus demonstrē kamikadzes, un ne viens vien guvis smagas traumas vai pat aizlidojis uz labākiem medību laukiem. Ir nesaprotami, kādēļ līdz tādam pašam līmenim nolaidies arī LMT, piedāvājot dažādu profesiju pārstāvju stāstījumu par to, kādēļ viņi izvēlas LMT. Saprotams, ka tā ir tāda konkurentu kopēšana, bet vai tiešām visi personāži bija jāattēlo ar vistas lieluma smadzenēm - vienalga, vai strādnieks, ārsts vai sekretāre, tā vien šķiet, ka viņiem īstā vieta būtu mājās bez roktura, nevis televizora ekrānā. Nabaga aktieri - kas viņiem ir bijis jāizcieš šo filmēšanu laikā!<br />
Atliek secināt, ka reklāmas kompāniju darbinieki sevi uzskata par pārākiem radījumiem, bet mūs visus - par atsaldētām personām, neatkarīgi no ieņemamā amata vai stāvokļa sabiedrībā. Varat saukt mani par vecmodīgu, bet kādēļ gan nav iespējams izdomāt kaut ko skaistu, kas šajā diezgan negatīvajā laikmetā ļaus sirsnīgi pasmaidīt. Nu, latvieši, ņemiet pieredzi no pasaules lielākajiem zīmoliem un padomājiet, vai jūsos nav saglabājusies kāda kripatiņa gaumes un elegances. Šo īpašību esamību gan gribas apšaubīt diezgan bieži, jo, piemēram, ieejot bērnu preču veikalā, teju no visiem apģērba gabaliem pretī raugās baismīgas miroņgalvas, savukārt veikalu darbinieki šo parādību skaidro ar lielu pieprasījumu pēc šādām precēm. Skumji, bet fakts!
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=37</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 28 Sep 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Atkarības tīmekļos</title><description><![CDATA[Laika gaitā parādās arvien vairāk lietu, kas daudziem cilvēkiem nepieciešamas gandrīz tikpat ļoti, cik gaiss, ko elpojam. Un kādu laiku par tādu kļuvis internets. Tikai retais aizdomājos, kā pārvērstos dzīve, ja kādu dienu mēs pēkšņi paliktu bez globālā tīmekļa.<br />
Varbūt neviens tā pa īstam arī neapjauš, ka internets tā nav lieta, kuru nekas nevar apdraudēt. Diemžēl arī tā var tikt izmantota dažādu mērķu īstenošanai, un nekur nav teikt, ka kāds terorists nenolems kādu dienu sagraut tīmekli, vismaz uz dažām dienām. Tikai šādu X stundu neviens negaida, tāpēc gatavošanās tai atbilstošajā līmenī arī nenotiek. Bet vajadzētu! Kādēļ? Iemesli tam ir daudz. Atliek tikai minēt, ka darbs daudzviet pasaulē tad apstāsies. Kā uzskatāmu piemēru jāmin banku sektors. Šobrīd apmēram 90 procentus norēķinu cilvēki veic, izmantojot interneta banku. Ja internets pazudīs, visi šie pūļi metīsies uz bankām, lai maksājumus veiktu tur, taču priekšā gaidīs jauna problēma - banku darbinieku skaits ir samazināts, tādēļ veidosies milzīgas rindas un darbinieki no pārslodzes nezinās, ko darīt. Bet tas ir tikai viens no piemēriem, kas notiktu, ja sabruktu mūsos tik lielo atkarību izraisījušais internets.
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=36</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 14 Sep 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Griežam bekas</title><description><![CDATA[<p>
<img align="right" height="292" src="/image/iaa_2009_d_292.jpg" width="211" />Līdz ar rudens lietiem un silto laiku, kas joprojām saglabājas mūsu Dievzemītē  sēņotājus lutināt sākušas bekas. Pašlaik cēlākās sēnes atgūst zaudēto, sausā augusta dēļ un līdz pirmajām rudens salnām steidz izspraukties caur sūnām gan Pierīgas sēņotāju pilnajos, gan Piltenes, Dundagas vai Piebalgas sēņu  pārpilnajos mežos. 
</p>
<p>
Par politiku arī vairs negribas neko bilst. Domāju, ka arī valdošā elite sāk saprast, ka tautas pacietības vadzis jau sāk liekties. Jācer, ka nenolūzīs. Paši jau redziet, ka ne tikai baušķenieki ir sašutuši par notiekošo veselības nozarē, gan par  krēslu dalīšanu Saeimā un, iespējams, arī valdībā. Tikmēr jau runā, ka mums būs arī jauns  brīvostas pārvaldnieks, tiks pārdēvēta arī Džohara Dudajeva gatve un notiks citas izmaiņas. Lai cik savādi arī nebūtu, taču arvien lielākai daļai iedzīvotāju  šīs problēmas vienkārši runājot sāk apnikt, jo pirmajā vietā izvirzās elementāra izdzīvošana, kuras vārdā aizceļošana no Latvijas daudziem šķiet vienīgā izeja. Advokāta Andra Grūtupa  sponsorētā sociālā kampaņa TV šajā situācijā ir jau nokavēts solis, jo pēc masu mēdiju kolēģu aptuvenām aplēsēm kopš gada sākuma Latviju ir pametuši  jau līdz 100 000 cilvēku un emigrācija turpinās. 
</p>
<p>
Jācer, ka Šlesera  vai Dombrovska kungiem nenāksies kā pēdējiem izslēgt Rīgas lidostā gaismu un dažu Eiro optimistu  prognozētā Latvijas ekonomiskā atkopšanās no krīzes 2011. gada būs patiešām noticis fakts. 
</p>
<p>
Nākamajā nedēļā visu mūsu uzmanība tiks pievērsta basketbolam jo, jau pirmdien 17. 30 Gdaņskā Latvija tiekas ar Krievijas izlasi. Saka jau, ka sports ir valsts ekonomiskās varenības spogulis. Ja situāciju vērtējam no šīs parunas viedokļa, tad laikam gan mūsu vīriešu izlasi  Polijā notiekošajā  Eiropas čempionātā nekas labs gan nesagaida. Kā saka, ar nepacietību gaidīsim šīs trīs dienas, kas uzmundrinās Latviju, taču rādās, ka  arī basketbolā  notiekošie disciplīnas pārkāpumi un nīkuļošana ir iznākums valsts mazspējai. Nu, ko? Kādu jāpietiek ar Rīgas „Dinamo&quot; hokejistu  pūliņu vērošanu, kā arī jāsāk pamazām saprast  kriketa, Austrālijas futbola un beisbola spēles noteikumi un nianses, jo, ja tā turpināsies iespējams, ka daudziem latviešiem būs jāpierod pie līdz šim eksotisku sporta spēļu vērošanas jaunajās mītnes zemēs.
</p>
<p>
Visbeidzot, par auto industriju. Visa pasaule ir Frankfurtes  auto izstādes  gaidās. Slavenais IAA auto šovs, kā parasti, notiks no  17. līdz 27. septembrim  un piedāvās neskaitāmus jaunumus, kas par laimi neparobežojas tikai ar totālu ieslīgšanu  hibrīdtehnoloģijās un  elektroautomobiļu lobēšanā. Lai cik dīvaini arī neliktos, taču  Frankfurtē būs uzkrītoši daudz  luksusa un  premium klases jaunumu. Te varam pieskatīt gan Aston Martin Rapide, gan Maserati Gran Turismo, gan jauno Porsche 911 Turbo, gan Ferrari 458 Italia un mazāko Rolls Royce. Arī  masveida automobiļu grupā ir ne mazāk gaidīti jaunumi - Opea Astra, Saab9-5, Ford Focus C-Max, Peugeot RCZ, Citroen DS3, Hyundai ix35 un vēl daudzi citi. Gaidiet! Frankfurte būs auto industrijas  jauno  attīstības virzienu demonstrācija! 
</p>
<p>
Arī mēs jums ziņosim par jaunumiem, un cerēsim, ka arī Latvijā auto tirgus no atdzīvosies, jo  nevar jau tas mūžīgi nīkuļojot  veģetēt tikai uz banku atņemtiem līzinga auto un stipri lietotiem  second hand. Jācer, ka nākamajā gadā  gaidāmās izmaiņas  transporta nodevās arī Latviju pieradinās braukt ar maziem un ekonomiskiem auto. Pareizi ir - augstāk par vienu vietu jau uzlēkt nav iespējams! Krīze ir pamatīga mācība  visiem mums, jo māca dzīvot  no iekrātā - tātad no pašu maciņā esošā! 
</p>
<p>
&nbsp;
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=35</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Mon, 07 Sep 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Jaunumu lapkritis sākas</title><description><![CDATA[Vēl tikai dažas dienas un tad durvis Vācijas pilsētā Štutgartē vērs ikgadējais Nokia World saiets, kas šogad, tiesa, kā jau ierasts arī citas reizes, nesīs līdzi vairāku jaunu produktu prezentāciju. Vairāki no produktiem ir jau kādu laiku gaidīti un iezīmēs jaunas tendences tehnikas tirgū. Piemēram, Nokia pirmais netbuks Booklet 3G. Lai arī šobrīd vēl nav skaidrs, par ko to labāk uzskatīt - lielāku izmēru tālruni ar datora funkcijām vai arī miniatūru portatīvo datoru ar plašām funkcijām, taču nenoliedzami, ka tas liksies interesants daudziem pircējiem, it sevišķi tiem, kas jau pieraduši pie Nokia piedāvātās kvalitātes. Tikpat interesants varētu būt arī novatoriskā Nokia N97 samazinātā versija Mini, kas īpaši necietīs tehnoloģiju apgriešanā, taču mazākie izmēri ļāvuši ražotājam izveidot to nedaudz lētāku par vecāko brāli.<br />
Tomēr tas nav viss - kā pats interesantākais ieplānotais jaunums jāmin pirmais kompānijas viedtelefons, kurš bāzēts uz operētājsistēmas Maemo. Nokia tādā veidā cer sašūpot iPhone pozīcijas, un atliek vērot, vai tas notiks, tiesa, šīs jomas speciālisti par tādu plānu īstenošanos gan izsakās visai skeptiski - diez vai līderis tik viegli būs izsitams no sedliem. Vēl arī tiek runāts par jaunajām Xseries un Cseries telefonu līnijām, bet par tām ir gaužām maz kas zināms, tā kā atliek vien gaidīt un skatīties, ar ko tad Skandināvijas ražotājs mūs visus vēl grasās pārsteigt.
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=34</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 31 Aug 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Saules apstulbinātie</title><description><![CDATA[<p>
Citādi nenosaukt cilvēku rīcību, kas liek tiem rīkoties neskaidrojami muļķīgi apdraudot gan sevi, gan citus! Varbūt pilnmēness laiks, varbūt pārlieku karstās brīvdienas izraisīja kilometriem garas rindas uz galvenajiem ceļiem gan virzienā no Saulkrastiem vai Murjāņiem uz Rīgu, gan no galvaspilsētas uz kūrortu Jūrmalu. Iespējams, šo masu stumšanos var skaidrot tā, ka aptuveni puse Latvijas iedzīvotāju neko vairāk par galvaspilsētas guļamrajoniem, vecpilsētu, kā arī Jūrmalu, Siguldu un varbūt vēl Rundāles pili mūsu Dievzemītē nezina. Iespējams, to var izskaidrot ar fakta konstatāciju, cik zemā līmenī pie mums vēl joprojām ir tūrisma informācija. Protams, satiksmes korķus vēl pastiprina tie pārmēru priviliģētie vai citādi ieņemtie ļaudis, kas mēģināja stāvošo transportlīdzekļu peletonu uz šosejas apbraukt gan pa pretējam virzienam paredzēto brauktuvi, gan pa zālāju, izveidojot avāriju situācijas, un tās prasmīgi pārvēršot reālos CSNg. Lai nu satiksmes organizācija paliek Ceļu policijas ziņā. 
</p>
<p>
Pašlaik vides reklāmas stabos Rīgas ielās redzam plakātus, kur ziemeļu kaimiņzeme  Igaunija aktīvi aicina pie sevis  visus tūristus, tostarp arī latviešus izbaudīt eesti dabas jaukumus un tūrisma maršrutus. Tikmēr mēs ne tikai paliekam nevarīgāki, neuzņēmīgāki un vienkārši slinkāki aicināt ciemos kādu pie sevis, jo.... vienkārši gribam par visu naudu, tādēļ krīzes apstākļos kļūstam par dārgu zemi pat vidējas rocības tūristiem no bagātās Rietumeiropas, kas ar saviem kemperiem un karavānām apceļo visas Baltijas jūras krastus. Vai nav savādi, ka kempingā pie Salacgrīvas par telts vietu un mašīnas novietošanu naktī jāmaksā Ls7, bet pārdesmit kilometrus tālāk, pie Ainažiem iebraucot vecajā Rīgas Tallinas ceļā, jau sākot no Latvijas /Igaunijas robežas, kur sastopas mūsu Ainaži ar igauņu Ikla, kāpās izvietojas elegantas telts vietas ar galdiņiem, soliņiem un ugunskura vietām, kas lietojami par baltu velti. 
</p>
<p>
Pirms robežas - vēl Latvijas pusē variet apskatīt fantastisko Ainažu molu, kur akmeņu krāvums  vairāku simtu metru garumā  savieno pirmatnējo Vidzemes jūrmalas liedagu ar latviskās mazpilsētas burvību. Vienīgais noteikums - cilvēks nedrīkst būt cūka, tādēļ  visi atkritumi jāsaliek speciālos maisos un jāved līdz tuvākajam konteineram. 
</p>
<p>
Kāds gan brīnums, ja  ar saprātīgu budžetu pavadīt nedēļas nogali variet tūristiem viesmīlīgajā  Saremā, samaksājot  220 Igaunijas kronas par auto un divu pasažieru pārcelšanu no lielās zemes uz salu, kā arī 170 EEK par šo pašu vienību  kuģošanu atpakaļceļā. Uz lielākās no Monzunda arhipelāga salām viss tiek pakļauts  tūrismam, turklāt nerodas sajūta, ka ikviens kempinga vai B&amp;B (Bed&amp;breakfast) mājas īpašnieks finansiāli vēlas no jums noplēst deviņas ādas. Ja budžets neļauj brīvdienām tērēt šos Ls 40+ degviela bākas cena, tad ielejiet degvielu un dodieties uz Munameģi. Tam nepieciešams vien virziens Rīga - Veclaicene, Igaunijas robežās šķērsošana un tālāka došanās uz Harju. Izbaudiet auto ceļojumu kopā ar ģimeni!  
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=33</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Mon, 17 Aug 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Mūsu vietā darīs visu!</title><description><![CDATA[Pirms kāda laika gadījās lasīt Latvijas zinātnieka izteikumus par to, kur pazūd laiks, un publikācijā saskāros ar interesantiem, tiesa, ne pilnībā nedzirdētiem izteikumiem par cilvēku iepirkšanās paradumu veidošanu. Loģiski, ka reklāmās mums stāsta - nopērciet to un šito, un tas jums ietaupīs laiku, protams, laika ekonomija ar to rodas, tomēr brīžiem liekas - kā gan mūsu sentēvi visur paspēja ar zirdziņu, bet saimnieces tika galā gan ar lopu kopšanu, gan ēst gatavošanu un vēl simts citiem darbiem bez jelkādas tehnikas palīdzības. <br />
To, ka tehnoloģiskā attīstība mums uzdzinusi slinkuma sindromu, nevienam vairs nav jāstāsta - pat no dīvāna nevajag piecelties, lai ieslēgtu televizoru vai mūziku - to visu var paveikt ar tālvadības pults palīdzību. Un mēs ejam vēl tālāk - Tokijas Universitātes profesors Masatoši Išikava, radījis divus beisbola robotus - vienu, kurš met bumbu, bet otru - kurš to atsit. Bumbas metēja robotam ir trīs pirksti, tas spēj bumbu mest ar 40 km/h ātrumu, turklāt mestā bumba var tikt arī iegriezta. Attīstot metēja robotu, ir plānots tā mestās bumbas ātrumu palielināt līdz aptuveni 150 km/h. Sitēja robots ar vairāku sensoru palīdzību nosaka bumbas trajektoriju un ātrumu, lai atsitu mesto bumbu, turklāt tas ir pietiekami gudrs, lai spētu atpazīt, vai mestā bumba lido streika zonā, vai garām tai. Abus beisbola robotus ir plānot izmantot Japānas beisbola skolās. Tikai viena rūgtā realitāte - ja šādus robotus liksim spēlē, zaudējums praktiski nebūs iespējams, un tad jau zudīs prieks par sporta veida kā tāda vērošanu.
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=32</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 10 Aug 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Tehnoloģijas traucē socializācijai?</title><description><![CDATA[Maz būs tādu cilvēku, kas šobrīd savu dzīvi var iedomāties bez mobilā tālruņa, ko pilnīgi droši var uzskatīt par teju vai ejošāko tehnikas vienību. Ir tik ierasts nu jau nelielo izmēru sakaru rīku izmantot ne tikai zvanīšanai, bet arī īsziņu rakstīšanai un saņemšanai, komunicēšanai interneta vide un cita veida izklaidēm. Taču izrādās, ka šī tehnoloģiskā lieta, vismaz pēc garīdznieku domām, nes līdzi arī kādu draudu.<br />
E-pasta vēstuļu un mobilā telefona īsziņu rakstīšana, ja tā notiek pārmērīgi, veido seklas attiecības, vājina tradicionālās socializācijas prasmes, līdz ar to radot riskus sabiedrības funkcionēšanai, uzskata Anglijas un Velsas katoļu garīgais līderis, Vestminsteras arhibīskaps Vinsents Nikolss. Saziņa teju tikai ar mobilā telefona īsziņām vai e-pasta vēstulēm nozīmē to, ka &quot;mēs kā sabiedrība zaudējam spējas veidot personīgu komunikāciju, kas ir nepieciešama, lai dzīvotu kopā un veidotu kopienu,&quot; brīdina arhibīskaps. Pārmērīga elektronisko komunikāciju tehnoloģiju lietošana dehumanizē, noved pie sociālo iemaņu zaudēšanas un tā, ka cilvēks nespēj saprast otra cilvēka noskaņojumu, sekojot viņa ķermeņa valodas paustajām zīmēm.<br />
Tāpat garīdznieks uzskata, ka jaunieši vairs nemāk iepazīties vienkārši tāpat, jo tas tiek aizstāts ar saziņu internetā un dažādiem sociāliem tīkliem, kuru sabrukšana var novest pie vairāku simtu tūkstošu cilvēku iegrimšanas dziļā depresijā.<br />
Šķiet, ka tipiski cilvēcei, esam krituši no vienas galējības otrā - agrāk cilvēki pazina ne tikai savus kaimiņus, bet arī teju vai visa ciema iemītniekus, taču tagad visbiežāk vairs nezinām, kas dzīvo kāpņu telpā pretējās durvīm. Var jau saprast - problēmas nospiež un kāda tur vairs socializācija, tomēr - vai dalīta bēda nav pusbēda?<br />
Nebūt negrasos ieslīgt moralizēšanā par to, kā cilvēkiem jādzīvo, tikai gribētos, lai, ejot pa ielu, pretimnācēji uzsmaidītu, nevis drūmi sabozušies turpinātu savu ceļu, lai tad, kad kāds sauc palīgā, dzirdīgas ausis atrastos un, nokļūstot nelaimē, mācētu viens otram pasniegt palīdzīgu roku, jo nekad nevaram zinām, vai paši nenonāksim situācijā, kad palīdzība būs nepieciešama.
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=31</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 03 Aug 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Sagaidījām!</title><description><![CDATA[<p>
Domājot par pagājušās nedēļas notikumiem katrs atceras spilgtāko pēc savas sapratnes un mentalitātes. Ceturtdien, laikā, kad daudzi līdzcilvēki cerēja, ka Latvijas pārstāve Aija Andrējeva jeb Aiša spēs izkausēt iepriekš paredzamās žūrijas vēsās sirdis un iegūt labvēlīgus balsojuma rezultātus, jutos kā rūdīts streiklauzis, jo skatījos Serdžio Leones vesternu The good, the bad &amp; the ugly ar leģendāro Klintu Īstvudu. Ziniet, patīkami, ka pasaulē ir klasiskas vērtības, kuras, gluži kā Kolumbs Ameriku, var atklāt atkal un atkal no jauna. Protams, ka galveno tēmu no šīs filmas  kaut reizi savā dzīvē ir dzirdējis jebkurš, arī es, tikai, nezināju, ka šī melodija, tāpat kā filma ir jau 43 gadus veca. Naktī pēc tam ilgi vēl netiku vaļā no šajā spageti vesternā izskanējušā citāta:  Ļaudis dalās tajos, kas rok un tajos, kas stāv ar pielādētu ieroci. Filozofiski tas attiecināms arī uz šī brīža situāciju valstī. Jācer, ka Latvijas valdība beidzot sāks rakt un negaidīs, kamēr nāks sveši kovboji uzraudzīt.  <br />
NEXT vārdā apsveicam visus topošos studentus, kas izturējuši iestājpārbaudījumus! Turam īkšķus par visiem, kam eksāmeni vēl priekšā! Lepojamies ar strādājošajiem, kam izdevies pilnvērtīgi izmantot ikgadējo atvaļinājumu un nepacietībā knosāmies kopā ar visiem  kultūras izslāpušajiem, kas nespēj sagaidīt teātra sezonas sākumu. Priecājamies kopā ar  Viktoru Jesiku, kas Daugavā pie Pļaviņām izvilcis 65kg smagu samu. Vienu vārdu sakot - turpinām dzīvot! Par politiku gan nerunāsim, kaut katrs,  Panorāmu skatoties, klusībā griežam zobus. Gan jau būs gaisma tuneļa galā! Tā ir jau apjaušama! <br />
Kādi jaunumi auto nozarē? No 3.augusta darbību uzsāks vēl viens Honda automašīnu autorizētais serviss Latvijā SIA „SAN Motors&quot;. Jaunajā Honda servisā tiks veikti visi remontdarbi Honda garantijas un pēcgarantijas automašīnām, oriģinālo rezerves daļu un aksesuāru pārdošana, un pilna apjoma virsbūves remonta un krāsošanas servisa darbi saskaņā ar Honda standartiem. SAN Motors Honda serviss atradīsies WESS Motors Toyota autocentra telpās, Berģos, Rīgas - Siguldas šoseja 2 un būs lielākais Honda serviss un virsbūves remonta un krāsošanas iecirknis Latvijā. <br />
Par citiem notikumiem! Kā jau minēts iepriekš, pietiekami daudz ļaužu vēroja Jaunu vilni Jūrmalā un apsprieda Krievijas un citu NVS valstu sabiedrības krējuma pārstāvju ierašanos mūsu citkārt provinciālajā Latvijas kūrortpilsētā. Zīlēja, vai  a/s Latvijas krājbanka  valdes priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara demisija ir saistīta ar Jaunajā vilnī esošajām prominencēm, vai nav? Daudz lielāks sporta fanātiķu pulks gavilēja par septiņkārtējā pasaules čempiona Mihaela Šūmahera iespējamo atgriešanos 1. Formulā. Tiesa, 40 gadus vecais vācietis sacīkšu mašīnā nav braucis gandrīz trīs gadus, turklāt pēc ziemā piedzīvotās motocikla avārijas viņa spranda neesot gatava 3G un 4G paātrinājuma pārslodzēm. Lai kā tur arī nebūtu, taču Šūmahers ir paguvis jau sakult pēdējā laikā visai rāmo F1 dīķi, jo interese par karaliskajām auto sacīkstēm nu jau dažus gadus ir tik ļoti apsīkusi, ka drīz jau sāks atgādināt tuksnešainā apvidū plūstošu strautu. Tieši tādēļ  stabils vairs nav ne Maksa Moslij,a ne pat Bērnija Eklstona krēsls un īpašumtiesības uz šo ceļojošo auto cirku. Kā vēl viena darvas karote medus mucā pagājušajā nedēļā izskanēja ziņa par BMW AG aiziešanu no 1.Formulas. Pēc Hondas aiziešanas pērn tas ir jau otrais auto pasaulē ļoti respektētais ražotājs, kas krīzes dēļ nolēmis pārskatīt savu attieksmi pret sportu. Skumji, ka 76.gadu vecumā pēc vēža slimības trenēt viņsaules slavenākos futbolistus devies kādreizējais Anglijas nacionālas izlases treneris sers Bobijs Robsons. Par pašmāju jaunumiem - atcerieties, ka šovakar ar pārbaudes spēli pret Novosibirskas Sibirj sezonu sāk Rīgas Dinamo. Drīz sāksies Latvijas basketbola izlases draudzības spēles. Viss notiek arī mūsu mazajā dievzemītē - turklāt kā kultūrā, tā sporta un politikā.<br />
Turamies un turpinām vērot!
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=30</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Fri, 31 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Lai dzīvo urķi un datorlauži!</title><description><![CDATA[Nekādā ziņā neatbalstām hakerus, kas uzlauž, piemēram,  labo valsts institūciju mājas lapas, taču mums tik ļoti patīk mūsu filologu centieni  padarīt jautrāku  dižķibeles  plosīto publisko telpu, ka -šis  jaunvārds ir virsraksta vērts! Bet, nu pie lietas!<br />
Pagājusī nedēļa atkal bijusi raiba kā dzeņa vēders. Notikumi virknējas viens par otru interesantāki! Kamēr Starptautiskā valūtas fonda(SVF) pārstāvji kā nevienam nezināmi anonīmi rūķi urķējas pa Latvijas valdības  piestādītajiem budžeta projektiem un citiem finansu dokumentiem, rīdziniekus ceturtdienas rītā pārsteidza trauksmaini paziņojumi masu medijos par  Kundziņsalas  konteineru terminālā notikušo ekoloģisko avāriju. Naktī uz ceturtdienu Rīgas ostas teritorijā, Kundziņsalā, Baltijas konteineru terminālī, kādā cisternā ar bīstamu vielu sākās nekontrolējama ķīmiska reakcija, kuras dēļ tilpnē draudēja eksplozija. Indīgas vielas - acetona ciānhidrīna - noplūde Baltijas konteineru terminālī izraisīja vairāku uzņēmumu darbības pārtraukumu un daudzu iedzīvotāju evakuāciju. Rīcības štābs pieņēma lēmumu evakuēt iedzīvotājus no Voleriem, Krēmeriem un termināļa teritorijai pieguļošās teritorijas. Kopumā tika evakuēti aptuveni 100 rīdzinieku. Paldies, Dievam - šī nebija mūs mazā Černobiļa! <br />
Tikmēr tepat netālu - Zviedrijas piekrastē 60 kilometru attālumā no Stokholmas ceturtdien sadūrās divi pasažieru prāmji HSC Gotlandia II un M/S Gotland. Pēc masu mediju rīcībā esošās informācijas, negadījums noticis aptuveni pulksten 11 pēc vietējā laika. Uz pirmā prāmja bija 532 pasažieri un 19 apkalpes locekļi, uz otrā - 1338 pasažieri un 76 ekipāžas locekļi. Izdevums Svenska Dagbladet gan ziņo par trim ievainotajiem , kuri nogādāti slimnīcā, bet Folkbladet - par diviem. <br />
Skumji, taču finansiālā situācija turpina plosīt arī Baltijas valstu banku sektoru, kurā vislielākos zaudējumus cieš iepriekš dāsni nekustamos īpašumos kreditējušās bankas. Bloomberg vēsta, ka jūnija beigās 54% gadījumu Swedbank izsniegto hipotekārā kredīta apjoms pārsniedzis attiecīgā īpašuma tirgus cenu. Pēc Swedbank analītiķu aprēķiniem cenas Tallinā samazinājušās par 53% kopš 2007. gada rekorda. Cenu samazinājums Rīgā ir 68% apmērā, savukārt Lietuvā tie ir 28%!<br />
Swedbank zaudējumi šogad pusgadā sasniedza 184 miljonus latu, tostarp 2. ceturksnī tie sasniedza 169 miljonus latu. Tāpat arī ziņots, ka banka, kuras kapitāls un rezerves šogad pusgadā samazinājušās par 30 %, palielinās pamatkapitālu par 137.2 miljoniem latu. <br />
Auto pasaule atkopjas no krīzes un gatavojas Frankfurtes auto izstādei, kurā gan līdzekļu ekonomijas dēļ  nepiedalīsies virkne ražotāju, tostarp pat tik lieli kā Nissan. Finansiālā situācija uzlabojas populāram, taču vēl nesen uz bankrota sliekšņa  bijušam auto būves milzim. Ford Motor Co. šā gada otrajā ceturksnī strādājusi ar 2,26 miljardu ASV dolāru (1,1 miljards latu) tīro peļņu, salīdzinot ar 8,7 miljardu dolāru (4,3 miljardi latu) zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn, teikts ceturtdien publiskotajā kompānijas paziņojumā. Autoražotāja spēja atgriezties pie peļņas gūšanas galvenokārt skaidrojama ar kompānijas restrukturizāciju, kuras laikā tam izdevies samazināt 2,8 miljardu ASV dolāru (1,3 miljardi latu) parādsaistības un pārdot vairākas struktūrvienības. Ford iepriekšējā ceturksnī arī izdevies samazināt pamatdarbības zaudējumus līdz 424 miljoniem ASV dolāru (209,8 miljoni latu), kas ir krietni labāks rādītājs, nekā tika prognozēts iepriekš. Ford atklāja, ka gatavojas sasniegt vai pat pārsniegt visus 2009. gada finanšu mērķus un sagaida tirgus daļas palielināšanos ASV un Eiropā. Izmaksu samazināšanas nolūkā kompānija jau likvidējusi desmitiem tūkstošu darba vietu un slēgusi vairākas rūpnīcas, kā arī pārdevusi vairākus Eiropas luksusa zīmolus, tostarp Jaguar un Aston Martin. Tāpat Ford apsver iespēju pārdot Zviedrijas struktūrvienību Volvo Cars Corp. un strukturālās izmaksas cer šogad samazināt par četriem miljardiem dolāru (1,9 miljardi latu).<br />
Turpinās neskaidrības ap Opel AG. Koncerna General Motors (GM) vadība paziņojusi, ka pārrunas par Opel markas iegādi turpinās ar diviem pretendentiem - kanādiešu auto komplektējošo daļu ražotāja Magna un krievu Sberbank apvienību, kā arī beļģu investīciju kompāniju RHJ International SA (RHJ). Trešais pretendents Opel AG iegādei - ķīniešu autoražotājs Beijing Automotive Industry Corp.(BAIC) - nav kvalificējies. No abiem palikušajiem pretendentiem Magna izteikto piedāvājumu atbalsta Vācijas federālā valdība, federālo zemju valdības, kur atrodas Opel ražotnes, un arodbiedrības. Magna un Sberbank piekrituši katrs iegādāties līdzīgu akciju paketi - pa 27,5 procentiem - atstājot GM par Opel lielāko akcionāru ar 35%. Turklāt kanādiešu un krievu apvienība gatava Opel iegādei atveltīt 500 līdz 700 miljonus eiro un ar Vācijas valdības garantu aizņemties vēl 4,5 miljardus eiro. Savukārt beļģu RHJ par 55 procentiem Opel akciju GM koncernam piedāvājis praktiski divkārt mazāku cenu - 275 miljonus eiro. Turklāt ar Vācijas valdības garantu ir gatavs aizņemties tikai 3,8 miljardus eiro. Kā ziņots iepriekš, viens no GM izvirzītajiem nosacījumiem pretendentiem ir iespēja vēlāk atpirkt Opel akcijas, kad GM finansiālā situācija stabilizēsies. Magna un Sberbank apvienība nav gatava GM sniegt šādas garantijas, tāpēc RHJ piedāvājums GM koncernam tīk labāk. Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses sekretārs uzsvēra, ka darījumu nebūs iespējams īstenot, ja Vācijas valdība potenciālajam kompānijas pircējam aizdevumos un valsts garantijās nenodrošinās vairākus miljardus eiro. <br />
Intrigas un galma apvērsumi turpina vajāt vienu no lielākajiem  auto ražotājiem pasaulē Volkswagen Group. 23.jūlijā Volkswagen AG valdes ārkārtas sēdē tika pieņemts lēmums veidot aliansi ar kompāniju Porsche, kurā noteicošā loma būs VW. Arī Porsche valde atbalstījusi šādu risinājumu. Detalizētāka informācija par aliansi pagaidām netiek atklāta, tomēr VW norāda, ka sportisko automobiļu ražotājs saglabās savu neatkarību. Turklāt Porše un Pīhu ģimene, kuriem pašlaik pieder visas Porsche akcijas, saglabās lielākā akcionāra statusu un tāpēc varēs piedalīsies jaunās alianses izveides procesā. Otrkārt, VW ārkārtas valdes sēdē tika akceptēta Kataras investoru vēlme iegādāties 17 procentus koncerna akciju. Šī Persijas līča valsts kļūs par trešo lielāko VW akcionāru. Paredzams, ka Katara investēs līdzekļus arī Porsche, kas iepriekš ziņoja par plānu palielināt kapitālu par vismaz pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardiem latu).Pēc valdes sanāksmes ceturtdien nekavējoties no amata atkāpās arī Porsche vadītājs Vendelins Vīdekings,  un finanšu direktors Holgers Herters. Vīdekinga amatā stāsies pašreizējais Porsche ražošanas vadītājs Mihaels Mahts. Galvenais Vīdekinga atkāpšanās iemesls ir neveiksmīgais Porsche mēģinājums pārņemt vācu auto būves koncernu Volkswagen. Vīdekings kurš kompānijā nostrādājis 16 gadus piekritis atkāpties no kompānijas vadītāja amata, saņemot kompensāciju 50 miljonu eiro apmērā, ziņo Financial Times. V. Vīdekingam, kurš reiz bijis vislabāk apmaksātais kompānijas vadītājs pasaulē, piešķirtā kompensācija ir viena no lielākajām, kāda jebkad piešķirta Vācijā. Tiek lēsts, ka šis notikums atbrīvojis ceļu Porsche un Volkswagen (VW) apvienošanās darījumam. Iepriekš gan Porsche šā gada janvārī pārņēma Volkswagen, sev piederošo akciju daļu palielinot no 42% līdz 50,76%.Kompānija vēlējās palielināt savu daļu Volkswagen kapitālā līdz 75%, taču finanšu problēmu dēļ tas neizdevās. Tagad viss notiks, tikai gluži pretējā virzienā.<br />
Sportā pagājušas nedēļas interesantākie notikumi ir septiņkārtējā Tour de France velobrauciena uzvarētāja Lensa Ārmstronga izmisīgā cīņa par  pjedestālu un  šobrīd titulētākā tenisista Rodžera Federera ģimenes pieaugums. Šogad amerikānim nākas mazināt savas ambīcijas, jo par Astana līderi uzskatāms Spānijas kalnu karalis Alberto Kontadors. Kā atzinis pats Ārmstrongs, Kontadoru šogad uzvarēt ir praktiski neiespējami. Neskatoties uz to, ka Ārmstrongs (37) ir viens no Tour de France vecākajiem dalībniekiem, viņš nākamsezon var reāli pretendēt uz uzvaru kopvērtējumā. Patlaban amerikānis kopvērtējuma tabulā ieņem otro vietu, no līdera Kontadora atpaliekot par vienu minūti un 37 sekundēm.<br />
Pasaules tenisa ranga līdera šveicieša Rodžera Federera sieva Mirka pasaulē laidusi dvīņu meitenītes, tā Federers šodien paziņoja savā interneta mājaslapā. 15 reizes Grand Slam vienspēļu turnīros uzvarējušais Federers paziņoja, ka Šarlīna Riva un Mila Roze piedzima ceturtdien Šveicē. Ar savu draudzeni Federers iepazinās 2000. gadā Sidnejas olimpisko spēļu laikā, bet pāris apprecējās šī gada aprīlī.<br />
Turpināsim sekot notikumiem! Lai labi ripo! 
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=29</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Fri, 24 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Beidzot cālis ierauga dienasgaismu</title><description><![CDATA[<p>
Šķiet, ka pietiekami ilgi aprunātais uz pārspriestais kompānijas Microsoft produkts - operētājsistēma Windows 7, licis ne vienam vien izjust tādu gaidīšanas saspringumu, kāds parasti rodas, cerot uz laimestu loterijā. Nu beidzot ilgi perētā ola ir ieraudzījusi dienasgaismu, un nevis vairs kā testa versija, bet Microsoft jau gatavo produktu nosūtījusi ražošana. Tas nozīmē - vēl kāds mēnesi vai divi, un beidzot ikviens varēs izbaudīt to, ko jaunums sniedz.
</p>
<p>
Microsoft Windows 7 nenoliedzami būs viena no visu laiku nozīmīgākajām Microsoft operētājsistēmām, jo tai ir jāuzlabo kompānijas reputācija un finansiālā situācija, kuru iedragāja pretrunīgi vērtētā Windows Vista operētājsistēma, kā arī jāspēj aizsargāties no arvien pieaugošā Apple Mac OS X un Linux operētājsistēmu spiediena, kas Windows Vista laikā ievērojami pieauga. Par Microsoft jaunākās operētājsistēmas nozīmīgumu liecina arī cilvēku lielā interese par Windows 7 Beta un Windows 7 RC versijām.
</p>
<p>
Interesanti, ka, atšķirībā no iepriekšējām Windows operētājsistēmām, jaunajai Windows versijai Microsoft nav noteikuši daudz bargākas aparatūras prasības. Windows 7 bez manāmas aiztures strādāšot arī budžeta klases klēpjdatoros, kuros līdz šim pārsvarā tika uzstādīta Windows XP operētājsistēma. Un par to varēju pārliecināties arī pašrocīgi, izmēģinot testa versiju - mans jau vairāk kā trīs gadu kalpojušais klēpjdators, ticis pie Windows 7, ieguva otro jaunību - zibenīgi atvērās logi, arī video skatīšanās ieguvusi jaunu dimensiju, jo vairs nav ilgi jāgaida uz tā ielādēšanos. Patiesībā, nav jau arī brīnums, ka viss tik ātri strādā, jo ražotājs apsolīja programmēšanas datus padarīt par 60 procentiem vieglākus, un šķiet, ka šoreiz tas arī izdevies.
</p>
<p>
Par izskatu... Nu vieniem patiks, citi atkal vēlēsies pieturēties pie jau pārbaudītā XP vai Vista. Windows 7 izskatās nedaudz zaudējis apaļīgās formas, taču paplatināta apakšējā rīku josla un arī logu izvietojums uz tās vairs nav ierastais - rindā sakārtotās ikonas. Tagad uz joslas parādās aktīvā programma, atliek uz tās uzbraukt ar peli, kad parādās mazi logi, un var izvēlēties nepieciešamo.
</p>
<p>
Protams, jāpaiet laikam, kamēr pie jaunuma pieradīs, tomēr vismaz apsveicami, ka Microsoftam šoreiz izdevies pildīt kaut daļu no dotajiem solījumiem.
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=28</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Fri, 24 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Neļauj attīstīties tur, kur spējam</title><description><![CDATA[Ir tik daudz diskutēts pat to, kas tad ir tā joma, kurā Latvija spētu mirdzēt starp citām valstīm. Kas tik nav iešāvies prātā mūsu valdībai, un kā viena no prioritātēm arvien biežāk tiek minēts tūrisms. Protams, šī ideja nav slikta, taču kāpēc novārtā tiek tās jomas, kurās mūsu valstij ir milzīgs potenciāls? <br />
Teiksim, informāciju tehnoloģijas. Par to, cik attīstīti esam šajā jomā, pierādījumi vairs nav nepieciešami - internets mums attīstījās straujāk nekā citās valstīs, arī programmatūras izstrādē mums ir gudri prāti, bet tagad uzņēmumi pat ir ķērušies pie jaunu ierīču ražošanas, piemēram, SIA Orbita Telecom ir radījusi mobilo tālruni gados vecākiem cilvēkiem ar milzīgu tastatūru. <br />
Tātad - potenciāls ir, tikai valdība līdz šim to nav spējusi pietiekami novērtē un nav aizdomājusies par atbalstu šajā jomā. Tieši pretēji, nereti ar dažādiem lēmumiem tiek bremzēta attīstība. Žēl, ka tā!<br />
Tomēr varam priecāties arī par dažiem faktiem, piemēram, Latvijas IT uzņēmums DPA Microsoft Globālās partneru konferences (Worldwide Partner Conference) laikā, kas norisinājās no 13. līdz 16.jūlijam ASV pilsētā Ņūorleānā  atzīts par labāko Centrālās un Austrumeiropas reģiona partneri nominācijā Īpaši sarežģīti infrastruktūras risinājumi, Aktīvā direktorija, kļūstot par vienīgo balvas saņēmēju no Baltijas valstīm. Balvu DPA saņēma par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Microsoft aktīvās direktorijas un Exchange bāzētas e-pasta sistēmas infrastruktūras konsolidēšanu. DPA izstrādātā risinājuma rezultātā VID kopējais infrastruktūru uzturēšanai nepieciešamais serveru skaits tika samazināts no 112 uz 3. Nevar nenovērtēt šādu darbu krīzes laikā! 
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=27</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Sun, 19 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Kādēļ braukt uz Venēciju?</title><description><![CDATA[Pagājušajā nedēļā daba ieviesa korekcijas, kas lika uz brīdi novērsties no ikdienas rūpēm un apnicīgās sekošanai pašmāju politiskajām batālijām. Negaiss ceturtdienas pusdienas laikā kārtējo reizi Rīgas ielas pārvērta kuģojamos kanālos, liekot katram trolejbusa vadītājam Brīvības vai A.Čaka ielās sajusties kā gondoljēram Lielajā kanālā Venēcijā. Dīvaini, ka gadu pēc gada atkārtojas vieni un tie paši secinājumi, ka pilsētas notekūdeņu sistēma netiek galā ar nevienu daudz maz nopietnu nokrišņu  daudzumu. Iespējams, pašlaik finansiālu apsvērumu dēļ nav labākais brīdis uzsākt kādus finansiāli ietilpīgus celtniecības darbus, taču sāk jau palikt komiski, ka gan pavasara atkusnis, gan pērkona negaiss sutīgā jūlija dienā var iedzīt Rīgas pilsētas atslēgas turētājus izmisumā. Cita starpā - tur nelīdz ne kārtējo Rīgas domes vadītāju partejiskā piederība, ne viņu pirmsvēlēšanu solījumu atgādināšana. Tiesa, nav ļaunuma bez labuma, jo pēc milzīgā negaisa Rīgas ielās kļuvis vieglāk elpot, jo gaisā ir krietni mazāk putekļu un smilšu. <br />
Tikmēr auto tirdzniecība Latvijā atkal piedzīvojusi kāda dīlera bankrotu. Par darbības pārtraukšanu paziņojis SIA Metro Auto jeb agrākais SIA Motorcentrs. Nissan Nordic Europe paziņojis, ka pārtrauc sadarbību ar šo igauņu kapitāla uzņēmumu. Tādējādi par vienīgo Nissan dīleri Latvijā kļuvusi SIA Norde. Arī globālā mērogā notiek interesantas lietas. Uzmanības centrā joprojām Adam Opel AG. Arvien General Motors piederošais meitas zīmols nekādi nevar atrast vajadzīgo pircēju. Pēc gandrīz jau notikuša darījuma ar kanādiešu Magna un krievu Sberbank, Vācijas valdība un kanclere Angela Merkele atradusi zemūdens akmeņus šajā darījumā, tādēļ par varbūtējiem darījuma partneriem tagad tiek piesaukti arī beļģu investīciju kompānija  RHJ Industrial  un ķīniešu Beijing Automotive Industry Corp. jeb BAIC. Kā saka - nekas vēl nav beidzies, jo Angela Merkele šajās sarunās jūtas kā zivs ūdenī un mēģina izvēlēties labāko precinieku slavenajam vācu automobiļu ražotājam Opel, sparīgi runājoties gan ar Krievijas prezidentu Medvedevu un premjerministru Putinu, gan beļģu un ķiniešu finansistiem. <br />
Gaidām jaunumus, bet tikmēr gribam novēlēt visiem atcerēties, ka šogad Latvijā izaugusi visbagātākā melleņu ražā pēdējo gadu laikā. Nav ko slinkot - velciet ārā noputējušās pavārgrāmatas, sulu tvaicējamos katlus un spiedes. Ir laiks piepūst vaigus un sapūlēties. 
<p>
&nbsp;
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=26</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Fri, 17 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Iepazīsimies!</title><description><![CDATA[Tie, kas ir regulāri next.lv portāla lasītāji, iespējams, manu vārdu jau būs pamanījuši pie tehnikas jaunumiem un dažu produktu apskatiem. Tagad gribu jūs visus uzrunāt arī no sava bloga!<br />
Noteikti kādam radīsies jautājums, kā sieviete var sadzīvot ar tehniku? Es to neuzskatu par kaut kādu izņēmumu no normas, jo katrs esam savādāks ar savām interesēm, tikai vieni tās maskē dēļ sabiedrībā pieņemtiem stereotipiem, bet citi - ļauj izpausties savai būtībai. Es laikam jau piederu pie pēdējiem, jo jau vairāk kā desmit gadu labprāt ielūkojos dažādos tehnoloģijas portālos un žurnālos, gūstot arvien jaunas zināšanas. Ko lai dara, ja iepazīšanās ar jaunu produktu man šķiet interesantāka par veikalu ķemmēšanu vai stundām ilgu pavadīšanu skaistumkopšanas salonos. Varbūt tāpēc mana dzīve ir cieši saistīta ar tehniku, piemēram, bildinājumu saņēmu pēc tam, kad kopā ar savu tagadējo vīru bijām beiguši automašīnas motora pārvākšanu. Un tas noteikti ir viens no fantastiskākajiem manas dzīves mirkļiem!<br />
Bet nu pietiks par manu privāto dzīvi, parunāsim arī par tehniku! Pēdējā laikā arvien aktīvāk tiek runāt par ekoloģiju, tādēļ kā viens no enerģijas veidiem bieži tiek minētas saules baterijas. Ja vēl pirms pārdesmit gadiem kalkulatorus ar saules bateriju varēja uzskatīt par augstāko tehnoloģisko sasniegumu, tad tagad tā liekas kā maza bērna rotaļa. Vairs nekāds brīnums nav saules bateriju izmantošana ūdens uzsildīšanai vai citu sadzīvē nepieciešamu komunikāciju nodrošināšanai, un jauno tendenci plaši izmanto pat Vatikāns, kas par 660 miljoniem ASV dolāru īstenojis 40 tūkstošu saules bateriju moduļu izvietošanu, tādējādi nodrošinot ar elektroenerģiju visu miniatūro valstiņu.<br />
Pavisam nesen šajā jomā tika sperts vēl viens solis - Šveicē konstruētajam lidaparātam Solar Impulse HB-SIA ir visas izredzes kļūt par pirmo, kas veiks lidojumu arī nakts laikā, neskatoties, ka tā tiek darbināta, izmantojot tikai saules enerģiju. Lidaparāta svars ir pieticīgi 1600 kilogrami, bet uz iespaidīgo izmēru spārniem ir izvietoti vairāk nekā 12 tūkstoši saules bateriju elementu, kas apgādā ar enerģiju četrus 10 zirgspēku elektromotorus. Dienas gaišajā laikā saules bateriju plāksnes uzkrās enerģiju 400 kilogramu smagajos litija-polimēra akumulatoros, kas nodrošinās HB-SIA lidotspēju arī nakts laikā. Vairāki testa lidojumi notiks vēl šogad, bet pirmais pilnīgais nakts lidojums ir plānots 2010. gadā. <br />
Taču nevajag skatīties nemaz uz ārzemēs - saules enerģija arvien aktīvāk ienāk arī Latvijā. Te var minēt Aizkraukli, kas ir pirmā pilsēta mūsu valstī, kurā daļa no pilsētai nepieciešamās siltumenerģijas tiek iegūta ar saules kolektoriem. Dānijā saules kolektori tiek plaši izmantoti un šīs zemes valdība vēlējās parādīt savu labo gribu alternatīvās enerģijas izmantošanas iespēju popularizēšanā arī Latvijā, tādēļ Dānijas valdība sedza gandrīz visus šā projekta izdevumus. Uz Aizkraukles ģimnāzijas jumta uzstādīti saules kolektori ar kopējo platību 33 m². Tie paredzēti ūdens sildīšanai skolas vajadzībām. Savukārt uz katlumājas jumta ir uzstādīti saules kolektori ar kopējo platību 120 m² un tie savienoti ar centralizēto siltumapgādi.<br />
Tiesa, Latvijā alternatīvās enerģijas ieviešana rit ļoti kūtri, jo izmaksas ir augstas un tās atmaksājas ilgākā laika periodā, bet apziņa, ka tādā veidā rūpējamies par apkārtējo vidi, mums vēl nav. 
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=25</link><author>Inga KARLINSKA</author><pubDate>Mon, 13 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Rīdzinieki pa kreisi, laucinieki - pa labi, tūristi – taisni!</title><description><![CDATA[Tikko sācies jūlijs ienesis tik raibus jaunumus, kā dzeņa vēders, salīdzinoši ar tiem, jūnijs šķiet garlaicīgs kā pelēks linu galdauts. Kamēr pasaulē norit kārtējais naftas cenu kritums, Lietuva svin savu valstiskās pastāvēšanas tūkstošgadi, valsts vizītē Krievijā ieradies ASV prezidents Baraks Obama, tikmēr ar jaunu sparu pie lietu kārtošanas ķērusies jaunā Rīgas dome. Saskaņas centrs nesenajās pašvaldību vēlēšanās pilnībā izbauda savus uzvarētāja laurus, taču daži izteikumi liecina, ka arī šie kungi ir visai tālu no reālitātes un valstī notiekošā. Kā savādāk lai tulko SC deputāta Kameņecka ideju iekasēt no cilvēkiem, kas nav deklarēti Rīgā, un tūristiem paaugstinātu maksu par braukšanu sabiedriskajā transportā. Nedomāju, ka saspringtajos apstākļos, kad valsts atrodas sociālās krīzes priekšvakarā, nepieciešams lieki kaitināt cilvēkus. Galu galā galvaspilsēta ir kā liela ūdens galva Latvijas mazajam ķermenītim, kurā vēl, atšķirībā no provinces, veiksmes gadījumā var atrast darbu. No otras puses, Kameņecka kungam ir daļa taisnības, ja vajadzīgo līdzekļu piesaistes problēmu apskatām rakursā, kādā to redz tepat netālajā Jūrmalā. Acīmredzot kūrorta statuss nozīmē ko līdzīgu autonomijai, jo kā citādi lai skaidro, ka visiem ārpus Jūrmalas dzīvojošajiem par iebraukšanu šajā pilsētā jāmaksā 1 Ls diennaktī? Uz šādu budžeta stutēšanu skaudīgi noraugās daudzas pašvaldības. Ja Jūrmalas pilsētas domes argumenti šai iebraukšanas maksai ir ģeogrāfiskais novietojums, bezmaksas stāvvietas pilsētas teritorijā un apbraucamā ceļa eksistence, tad jau uz līdzīgiem noteikumiem var pretendēt arī Saulkrasti, pēc jaunā tilta uzbūvēšanas arī Ventspils, varbūt arī Liepāja? Iespējams, vērts atkārtot vēsturi un sašķelt Latviju neskaitāmās mazās valstiņās?<br />
Auto pasaulē lēnām sāk gatavoties nozīmīgākajam notikumam - septembrī gaidāmajai Frankfurtes auto izstādei. Arvien vairāk viļņu bangojas rāmajā auto pasaules dīķī, kuru vēl maijā un jūnijā ietekmēja ne tikai globālā finanšu situācija, bet arī vasaras atvaļinājumu laiks. Latvijas mērogiem nozīmīgs notikums saistās ar faktu, ka publiskā pasākumā debitējis jauns dīleris. Aizvadītajā nedēļā notika Lielbritānijas vēstniecības organizēts pasākums par godu Karalienes dzimšanas dienai. Pie Lielbritānijas vēstniecības J.Alunāna ielā 5 tika izstādītas arī Land Rover un Jaguar automašīnas. Šī bija pirmā publiskā reize, kad spēkratus izstādīja šo zīmolu jaunais autorizētais dīleris BM Auto.<br />
Fiat prezidents Serdžio Markione nosaucis sava partnera Chrysler LLC modeļus, kurus jaunā Fiat/Chrysler alianse vairs neražos. Tie ir Chrysler Sebring, PT Cruiser, kā arī Jeep Patriot un Compass. Markione nācis klajā ar paziņojumu, ka jau sākot no 2009.gada 1.augusta visi Eiropai paredzētie Dodge modeļi būs nopērkami zem Alfa Romeo zīmola, savukārt Fiat ASV tirgosies zem Dodge zīmola. Fiat prezidents atgādināja, ka 2010.gadā ASV debitēs moderns Jeep Grand Cherokee, kā arī jaunās paaudzes Chrysler 300M. Markone  pauda, ka lielas cerības saista ar prezidenta Obamas politiku un atklāti paustajām pūlēm autobūvē stimulēt ASV nacionālos zīmolus. Tādējādi amerikāņu patriotisms jau tuvākajā laikā varētu sagādāt raizes Japānas un Korejas autobūves izstrādājumiem un labvēlīgi atsaukties ne tikai uz atjaunotā General Motors izstrādājumiem, bet arī uz tādām markām kā Chrysler, Dodge un Jeep.<br />
Šī nedēļa ir nozīmīga arī ar faktu, ka lēmumu atgriezties  savā dzimtajā Rīgas Dinamo hokeja klubā atklātā vēstulē paziņojis NHL veterāns Sandis Ozoliņš. Lai kā arī nebūtu ar peripetijām personīgā dzīvē, taču savos 37 gados Ozoliņš spēj parādīt spēli, kas būtu mācību stunda jaunākajiem kolēģiem un baudījums skatītājiem. Gaidīsim KHL spēles ar nepacietību, jo  sports ir viens no nedaudzajiem iemesliem, kur vēl varam būt lepni par savu valsti un tās cilvēkiem.  
<p>
&nbsp;
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=24</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Tue, 07 Jul 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Viss mierīgi!</title><description><![CDATA[Tā var teikt gan valdība, gan policija par garajām Jāņu brīvdienām, kas šogad pavadītas alum nepieciešamo tēriņu samazinājuma izsauktā skaidrā prāta stāvoklī. Vai tiešām cilvēki dzer mazāk, jo nav par ko? Noķerti vien 86 vieglprāši alkohola reibumā, kas vēlējušies palikt bez vadītāja apliecības. Citkārt zilā pūķa rekordu pārpilnajā Latgalē šogad  tikai kāds vientuļš neveiksmīgs Moskvich 2140 vadītājs CP nagos trāpījis ar 4,0 promilēm. Policisti uz kopējā  algu samazinājumu izraisītā sašutumu viļņa kopā ar citām arodbiedrībām ar 99,9% ticamību  jau 1.augustā nolēmuši dibināt paši savu partiju, par iespējamo priekšsēdētāju bīdot savu arodbiedrību līderi Agri Sūnu. Pārējā pasaulē notikumu pārbagātība diemžēl sākusies ar skumjo vēsti, ka miris popmūzikas karalis Maikls Džeksons. Lai kā tur arī nebūtu, taču pasauli viņš pārmainījis ne tikai tādējādi, ka pasaulei iemācījis oriģinālus deju soļus, radījis izpratni par to,  kādam jābūt interesantam un profesionālam video klipam, un kādam tā saucamajā dzīvajā variantā jāizskatās profesionālam muzikālajam šovam. Līdzīgi, kā gadījumā ar Elvisu Presliju un Memfisu, arī Džeksona fani klīdīs kaut kur Indiānas štata industriālajā pilsētiņā Gerijā, lai satiktu  savu karali. Nu, skumjāk bez šī ekstravagantā puiša ar kontrtenora tembru būs noteikti, gan dzeltenajai presei, gan satīriķiem, komēdiju veidotājiem un miljoniem fanu. Arī pārējie jaunumi ir ne mazāk fascinējoši. Pēc ilgstošiem kompromisu meklējumiem, FIA beidzot vienojusies ar F1 čempionāta rīkotājiem par komandu budžeta lielumu un izmaksām nākamajā pasaules čempionātā. Tātad, baumas par divu dalītu formulu čempionātu rīkošanu ir izsmeltas. Moslija kungs pēc ilgstošas cīņas ar saviem nelabvēļiem un dažu kompromitējošu publikāciju uzjundītas rezonanses sabiedrībā beidzot ir nolēmis atstāt FIA vadītāja krēslu. Lai kā tur arī nebūtu, taču 1. formulas  popularitāte strauji sāk bālēt, tādēļ  par jebkuru cenu nepieciešams atkal trasēm piepulcināt skatītājus. Tikmēr notikumi Latvijā arī notiek ne mazāk spraigi. Pēc arodbiedrību mītiņa Esplanādē Raiņa pieminekļa pakājē Eināra Repšes reitings atkal sācis augt. Saburzīts uzvalks un šlipse noteikti bija attaisnoti upuri, savukārt,  klātbūtnes fakts apliecināja, ka vīram tomēr ir drosme. Cerams, ka tāda būs  arī  svarīgu lēmumu pieņemšanas brīdī. Par politiku jau vairs negribas runāt, taču ekonomiskā situācija sabiedriskajā transportā ir ieviesusi jaunus sarunu tematus- parādu piedziņa, tiesas un kriminālā situācija valstī. Var jau, protams, uzskatīt, ka tantes trolejbusos un tramvajos mēģina uzdzīt viļņus ūdens glāzēs, taču patiesībā tautas sašutums un tirgotāju asociācijas paziņojums liek domāt, ka vairs nav tālu no situācijas, kāda valdīja 90. gadu sākumā. Laikam jau atkal ir pienācis pļaujas laiks dažādiem parādu piedzinējiem. Kaut kā pēdējo dienu ziņu juceklī pavisam piemirsies kā Ķegumā Zelta zirga trasē notiek Pasaules čempionāta 10. posms jeb Latvijas Grand Prix izcīņa motokrosā MX1 un MX2 klasēs. Motokrosā prestižā ziņa šīs sacensības pielīdzināmas 1. Formulai autosportā. Jācer, ka lieliskā trase sagaidīs plānotos fanu tūkstošus vismaz uz pensionāru un līdz 13 gadu veco skolnieku rēķina. Šīm laužu grupām apmeklējums ir par brīvu. Pārējiem biļetes no Ls 15 līdz Ls 145 par VIP karti. Izdevīgāk pirkt divu dienu biļeti par Ls 30. Skaidrs, ka daudz skolotāju vai bezdarbnieku motokrosā neieraudzīsim, jo šī brīža  apstākļiem Latvijā biļešu cena nav pareizi izvērtēta. No otras puses, oponentiem jāsaprot, ka trases sagatavošana un infrastruktūras izveidošana prasa pamatīgus izdevumus. Ja tomēr izdomājat braukt uz Ķegumu, plānojiet braucienu laicīgi, jo ceļa remonta dēļ  pie Ciemupes būs jāstāv garās rindās. Tik augsta līmeņa motokross noteikti ir pelnījis daudzus aculieciniekus! 
<p>
&nbsp;
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=23</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Sat, 27 Jun 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Pirmsjāņu nedēļas pārdomas</title><description><![CDATA[Nezinu, vai ir kāda vajadzība minēt kaut ko atkal par mūsu dižķibeli. Lielākajai daļai viss notiekošais ir tik tālu līdz brošai, ka labi sen vairs negribas pāršķirstīt avīzes un vērties tālrāžu zilajos ekrānos. Nu, vismaz tajos kanālos, kas vēsta par pašmāju politiskajiem notikumiem. Protams, varam cerēt, ka Ušakova kungs būs labs mērs Rīgas pilsētai, un viņa tandēms ar Šlesera kungu tik tiešām mums visiem nesīs kaut ko labu. Tikmēr, auto pasaulē turpina notikt interesantas lietas. Vispirms jau lepnuma sārtums iesitas vaigos par zviedriem, kas spējuši no krīzes pluinītā General Motors paspārnes izraut vienu no saviem nacionālajiem simboliem - Saab. Jācer, ka jaunais saimnieks Koenigsegg patiesi būs spējīgs nākotnē Saab padarīt vēl interesantāku, atgriežot tam oriģinalitāti. Pēc vairāku mēnešu dīkstāves Chrysler rūpnīcas atsākušas ražošanu. Amerikāņi arvien ciešāk sadarbojas ar jaunajiem alianses partneriem Fiat, jau tuvākajā laikā solot interesantus jaunumus. Pašlaik Latvija dzīvo Eiropas sieviešu basketbola čempionāta gaisotnē. Priecājamies par mūsu izlases uzvarām un skumstam par zaudējumiem. Jau ceturtdien meitenes tiksies ar vienu no čempionāta favorītēm - Krievijas izlasi. Lai kā tur iznākumā arī nebūtu, taču Arēna Rīga ir un būs pārpildīta ar skatītāju tūkstošiem, kas, pateicoties basketbolam, spēj aizmirsties no ikdienas. Atlantijas okeāna viņā pusē ar Losandželosas Lakers uzvaru noslēdzies Nacionālās Basketola Asociācijas (NBA)čempionāts. Daudziem no mums celšanās agrajās rīta stundās un spraigo spēļu vērošana bija kā enerģijas balzāms turpmākajām dienām un dziedējošs eliksīrs brūcēm, ko rada valstī esošās negācijas. Futbola entuziasti turpina sekot līdz Konfederāciju kausam, kura pirmajā spēlē Āfrikas čempioni  ēģiptieši ar 3:4 sensacionāli sīvā  un skaistā spēlē tomēr pazaudēja  futbola brīnumdariem brazīliešiem ar šī brīža  dārgāko pasaules futbolistu Kakā priekšgalā. Futbola fani jau atraduši jaunu elku ēģiptieša Mohameda Zidāna personā, neļauj aizmirst slavenā francūža Zinedina Zidāna meistarību. Visbeidzot, kam, sports un kultūra sveši, atliek ar nepacietību gaidīt ikgadējo iespēju meklēt papardes ziedu. Gribas ticēt, ka CSDD reklāmas kampaņa  patiesi atradusi dzirdīgas ausis un  piecās brīvdienās svētku laikā daudziem autobraucējiem būs pilnvērtīgs atpūtas laiks, nevis  depresīva aizmiršanās  pie grādīgā dzēriena  glāzes vai n-tā alus kausa. Lūdzu, nebrauciet dzēruši, jo Jūs esiet vajadzīgi saviem mīļajiem! 
<p>
&nbsp;
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=22</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Wed, 17 Jun 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Fotoblogs #2</title><description><![CDATA[<p>
Īstais laiks kļūt par mākslinieku 
</p>
<p>
&nbsp;
</p>
<p>
Ekonomiskās krīzes laikā uzņēmumi meklē visdažādākās iespējas, kā
piesaistīt savai produkcijai pēc iespējas vairāk pircēju, tādēļ tiek
analizētas arī tehnoloģiju attīstības tendences un patērētāju interese.
Taču vienā lieta tehnikas iegāde, bet pavisam cita - tās pilnvērtīga
pielietošana. 
</p>
<p>
<img alt="img_9116_448" height="299" src="http://www.next.lv/image/img_9116_448.jpg" title="img_9116_448" width="447" /> 
</p>
<p>
Pēdējā laikā vērojama kādā parādība, proti, fototehnikas megaražotāji,
tādi kā Canon un Nikon būtisku uzsvaru liek uz spoguļkamerām, turklāt
pamazām notiek atteikšanās sākumklases DSLR, vairāk rūpējoties par
nedaudz veiktspējīgākiem modeļiem, cenšoties tiem saglabāt pircējam
pietiekami pievilcīgu cenu. Taču nav lielas jēgas, iegādāties
pietiekami spēcīgi aprīkotu spoguļkameru un tā pa īstam arī nesaprast
tās piedāvātās iespējas. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ šogad
žurnāls NEXT sāka realizēt jaunu projektu - apmācīt interesentus
fotojomas gudrībās, un šobrīd mācības notiek jau ceturtajai grupai (gan
krievu, gan latviešu valodā). Jāsaka, ka patiesi ir jauki vērot, kā
apmācību laikā cilvēki ne tikai mēģina uzņemt teorētiskās zināšanas par
fotografēšanas tehniskajiem risinājumiem un bilžu uzņemšanas stiliem,
bet arī paši ļaujas fantāzijas lidojumiem, iemācīto teoriju pielietojot
praksē. Un kursantu vidū atrodas ne viens vien cilvēks, kurā pēkšņi sāk
izpausties līdz šim nepamanītais mākslinieka talants! 
</p>
<p>
<img alt="img_9304_378" height="336" src="http://www.next.lv/image/img_9304_378.jpg" title="img_9304_378" width="378" />
</p>
<p>
Lai vēl vairāk padziļinātu apgūtās iemaņas, pagājušās nedēļas nogalē
NEXT piedāvāja savu kursu dalībniekiem piedalīties fotoplenērā, un tā
17 cilvēki divas dienas reālos apstākļos Valmiera apkārtnē profesionālu
pasniedzēju vadībā pieslīpēja jau esošās un ieguva jaunas zināšanas par
ainavas fotografēšanu, kā arī apguva portreta iemūžināšanu. Pēc tam
uzņemtie attēli tika analizēti, lai tiktu novērsti atlikušās nianses,
kas neļauj šos darbus līdz galam uzskatīt par mākslas darbiem. 
</p>
<p>
<img alt="img_9366_448" height="288" src="http://www.next.lv/image/img_9366_448.jpg" title="img_9366_448" width="448" />
</p>
<p>
Nenoliedzami, ka tās bija divas saspringtas, tomēr interesantas un
pamācošas dienas, kurās pa gudrības graudam atrada teju katrs plenēra
dalībnieks. Tādēļ gribas pateikt paldies visiem, kas piedalījās
fotoplenērā, un - uz tikšanos nākamajā! 
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=20</link><author>Juris Karlinskis</author><pubDate>Tue, 02 Jun 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title> Par eksāmeniem, Kobi, Džeimsu, Batonu un Vācijas valdības lēmumu</title><description><![CDATA[<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">
Maija beigās,  kā
ierasts, visur jūtama skolu beigšanas eksāmenu laikam raksturīgā
nervozitāte. Šajā pavasarī to vēl vairāk pastiprina dažādi svarīgi
iemesli, kuru dēļ Latvijas iedzīvotāju prāti kļuvuši nemierīgāki.
Negribas vairs minēt ekonomisko situāciju, kuras dēļ gandrīz katram no
mums radies iekšējs nemiers par rītdienu, taču auto jomā krīze
izdarījusi tik sāpīgas korekcijas, ko, izmantojot ķirurģijā lietotus
terminus, var  nodēvēt gan par  locekļu amputāciju, gan orgānu pārstādīšanu.
</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">

</p>
1. 
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">
Latvijā jaunu transportlīdzekļu  tirgus katastrofāla sarukšana kādu no vadošajiem tirgus spēlētājiem – Inchcape uzņēmumu grupu – spiedusi pilnībā slēgt autosalonu Rīgas lidostas pievārtē. Tikmēr igauņu pārvaldītā Auto Halle  Biķernieku ielā 145 atvērusi vienu no lielākajiem multibrendu saloniem  Baltijā. Apmeklējot jaunuzcelto  ēku
Mežciema mikrorajonā, klienti var izvēlēties kādu no tur pieejamajiem
piecu atšķirīgu ražotāju zīmolu modeļiem. Patīkami, ka laikā, kad daži  iekonservē esošās ēkas, kāds spēj  uzbūvēt
un atvērt ko jaunu. Iespējams, ar mums vienādi nedomā tie Mežciema māju
iedzīvotāji, kuriem jaunuzceltais autosalons liedzis vakara saules
staru iespīdēšanu viņu dzīvokļos. Dīvaini, ka Rīgas domes amatpersonas,
kas pašas publiski ļoti labprāt atceras teicienu, ka „papildu
pievienoto vērtību apdzīvojamai platībai sniedz skats, kas paveras aiz logiem”, reizēm dara visu, lai ainavu sabojātu. Kā citādi lai skaidro faktu, ka šis jaunuzceltais autosalons atrodas vien  padsmit metrus no dzīvojamām ēkām? Vai tas ir normāli, ka iedzīvotāji, kas regulāri smēķē uz savām lodžijām, var  mierīgi izsmēķus tagad mest uz jaunu  Seat, Suzuki, Hyundai Citroen un Peugeot jumtiem?  Izskatās, ka dažos gadījumos (iekšpagalmu apbūve dzīvojamos mikrorajonos u.c.) amatpersonas reizēm dara visu, lai  kļūtu vēl nepopulārākas vēlētāju acīs.
</p>
2. 
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">
Auto pasaule savukārt dzīvo dažu globālu pārmaiņu gaidās. Amerikāņi, visticamāk, šonedēļ būs sagaidījuši oficiālu General Motors  bankrota  pasludināšanu.
Mums, eiropiešiem, protams, visbūtiskāk ir zināt, kas turpmāk notiks ar
tik svarīgu automobiļu tirgus spēlētāju kā Opel, kas vēl nesen bija pilnvērtīga milzīgā General Motors kuģa  sastāvdaļa, bet nu gandrīz gatavs tūlīt iegūt neatkarību no finanšu vētrās pluinītā giganta.  Pilnīgi saprotama ir gan Vācijas valdības, gan pārējās Eiropas interese par šo ražotāju, jo Opel AG
tikai Vācijā vien nodarbina vairāk nekā 25 000 strādājošo. Vācijas
valdība līdz nākamās nedēļas vidum ir gatava paziņot, kurš no  preciniekiem – Austrijas/Kanādas auto daļu ražošanas gigants Magna vai itāļu Fiat S.p.A. – būs oficiālajai Berlīnei pieņemamāks  un  kanclerei Merkelei  un Bundestāga locekļiem  patiks labāk. Šī darījuma dēļ pagājušās nedēļas nogalē notikusi 20 minūšu telefonsaruna starp Vācijas valdības  pārstāvi Ulrihu Vilhelmu un  Krievijas  premjerministru  Vladimiru
Putinu. Masu plašsaziņas līdzekļi atklāj, kādēļ Krievijas premjers
izrāda tik aktīvu interesi par šo darījumu. Nav noslēpums, ka viens no
austriešu/ kanādiešu  koncerna Magna Group īpašniekiem ir Kremlim lojālais   krievu oligarhs Oļegs Deripaska. Tātad – gaidīsim turpmākos notikumus ar nepacietību!
</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">
3.
</p>
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">
Nepieciešamās korekcijas krīze iezdarījusi arī  autosporta  spožākajā virsotnē – Formulā 1, kur visus turpina  pārsteigt divu britu – Rosa Brauna un  Virgin šefa miljardiera Čārlza Brensona (sers Ričards Čārlzs Nikolass Brensons) – neatlaidīgo pūliņu dēļ  radītā formula Brawn GP ar Džeisonu Batonu un  Rubensu Baričello pie stūres.  No Honda Racing sacīkšu vienības pārpalikumiem izveidotā komanda turpina  visus pārsteigt, jo braucot ar labi zināmo Mercedes FO 108W motoru uzvarētas daudz modernākās Renault, Ferrari un McLaren, kā arī Williams formulas.
</p>
4. 
<p class="MsoNormal" style="margin: 0cm 0cm 0pt">
Organismam nepieciešamo pozitīvo emociju dēļ nedrīkstam aizmirst arī par citiem sporta veidiem, jo īpaši basketbolu. Oranžā bumba pašlaik valda gan Latvijas Basketbola  līgas (LBL), gan NBA līmenī, gan Eiropas sieviešu čempionāta finālturnīrā. Basketbola klubam Ventspils
šovakar būs lieliska iespēja atgriezties Latvijas groza bumbas tronī,
jo kurzemniekiem atlicis tikai vēl vienreiz uzvarēt Rīgas Barons/LMT vienību, lai triumfētu LBL finālsērijā. Vai Barons to pieļaus? Par NBA.... vispār trūkst vārdu. Patīkami taču vērot gan  Rietumu, gan Austrumu divīzijas finālu sērijas! Turēsim īkšķus, lai NBA superfinālā tiktos  Losandželosas Lakers un Klīvlendas Cavaliers, jo tad beidzot klātienē atkal cīnīsies divi pašlaik spēcīgākie planētas basketbolisti – Kobe Braiants un Lebrons Džeimss!
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=21</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Tue, 02 Jun 09 00:00:00 +0300</pubDate></item><item><title>Fotogrāfija uzņem apgriezienus.</title><description><![CDATA[<p>
Nedaudz uzjautrinoši ir skatīties senus attēlus, kuros redzams, kā mākslinieki iemūžina karaļus vai citas slavenas personības, liekot viņiem stundām ilgi nekustīgi pozēt gleznotājam audekla priekšā, taču šie mākslas darbi ir pārdzīvojuši dažādus laikus un saglabājušies pat līdz mūsdienām. Tādēļ pamatoti rodas jautājums – vai šādu laika rata ritējumu spēs izturēt arī fotogrāfijas, kuru uzņemšanai tiek patērēts gandrīz simtreiz īsāks laiks?
</p>
<p>
Pirms dažiem gadiem speciālisti vēl izteica minējumus, vai fotojomai gaidāms drīzs gals, jo līdz ar digitālo attēlu iemūžināšanas ēras sākumu pie bilžu mašīnām iespējams tikt ikvienam, kā  arī attiecīgās pogas nospiešanai nereti vairs nav nepieciešamas nekādas iemaņas – ja nepatiks, varēs izdzēst un sākt visu no jauna. Taču šādi spriedelējumi ir bijuši pāragri, jo apbedīšanas biroja pakalpojumi fotogrāfiem vēl nav nepieciešami, tādēļ galvenais ir atrast savu nišu un izpausmes veidu, kas tavu darbu padara unikālu un atpazīstamu.<br />
Interese par dažādu lietu iemūžināšanu attēlos radās jau 15. gadsimtā, kad izcilais zinātnieks un mākslinieks Leonardo da Vinči izmēģināja projicēt priekšmetus tā sauktajā tumšajā istabā. Kopš tā laika ne viens vien zinātnieks un konstruktors centies attīstīt šo jomu un padarīt to pieejamāku, tāpēc šobrīd bez fotogrāfijas vairs nav iedomājama nevienas ģimenes atmiņu veidošanas sfēra.  2009. gads visās jomās solās būt interesants gan jaunu izstrādājumu, gan krīzes pārvarēšanas iespēju meklēšanas ziņā, un fotoindustrijā tas arī būs aktuāli. Jau pērnā gada trešajā kvartālā kopējais fototirgus apjoms Baltijas valstīs samazinājās par 18 procentiem, tādējādi kritušies arī ieņēmumi par 23 procentiem. Savukārt Canon prezidents Tsuneji Uchida pauž bažas par to, ka šogad digitālo fotoaparātu tirgus arī visā pasaulē pirmo reizi vēsturē nevis pieaugs, bet gan samazināsies saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē. Par pamatu šīm šaubām esot DSLR fotoaparātu tirdzniecības samazināšanās. Taču, ņemot vērā šā brīža tendences, diezgan droši var apgalvot, ka 2009. gads būs spoguļkameru gads Latvijā, jo palielināsies tieši šādu aparātu pirkšanas apjomi, līdzīgi kā pērn tas bija Igaunijā, varbūt vienīgi ne tik strauji, jo krīzes ietekme ir neizbēgama. 
</p>
<p>
Vērts aplūkot arī vēl vienu tendenci, proti, sekojot līdzi fotojomas tehnoloģiju attīstībai, arī iedzīvotāji vairāk uzmanības pievērš matricu megapikseļu skaitam. Latvijā pagājušajā gadā vislielākais pieprasījums ir bijis pēc astoņu megapikseļu fotokamerām, turklāt to pircēju skaits, kuri iegādājas šādus aparātus, kā arī fotoaparātus ar izšķirtspēju virs desmit megapikseļiem, ir pieaudzis.  Bizness fotojomā par spīti tam, ka iedzīvotāju interese par fototehniku nemazinās, tomēr sāk ciest zaudējumus, jo maki kļūst plānāki, piemēram, lielākā fototehnikas mazumtirdzniecības veikalu ķēde Ritz Camera, kas ir populārākais fotoveikals ASV, ir uz bankrota robežas. Kompānijas peļņa samazinājās, kad pieprasījums pēc filmiņu attīstīšanas un fotogrāfiju izgatavošanas aizvien vairāk saruka, jo attīstījās digitālo fotoaparātu nozare. Turklāt  2008. gada Ziemassvētku tirdzniecība nenesa gaidītos ienākumus, būtiski pieauga degvielas cenas, kā arī lielais kritums laivu tirdzniecībā un citi ekonomiskie faktori ietekmēja uzņēmuma slikto finansiālo stāvokli. Tas viss kopumā ir novedis pie tā, ka uzņēmums, kam ir trīs miljardu ASV dolāru apgrozījums, jau ir tikai soli no bankrota.
</p>
<p>
Noslēgumā vērts parunāt arī  par vēl kādu tendenci, kas skaidri iezīmējās pagājušajā gadā, kad ražotāji spoguļkamerās sāka piedāvāt funkciju, kas līdz šim bija tikai kompaktklases aparātu opcija, proti, filmēšanu. Gan Nikon, gan Canon savos jaunākajos modeļos iebūvējuši iespēju, kas ļauj uzņemt video HD izšķirtspējā. Iesākumā profesionāļi šo jaunumu uztvēra ar diezgan lielu skepsi, bet tagad tā jau sāk pierimt, jo ne viens vien jau paspējis pierādīt, ka uzņemtā video kvalitāte patiešām ir laba. Un kas var būt patīkamāks par to, ja viena ierīce spēj aizstāt divas? Domājams, ka šajā jomā attīstība turpināsies arī 2009. gadā. 
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=15</link><author>Juris Karlinskis</author><pubDate>Mon, 09 Mar 09 00:00:00 +0200</pubDate></item><item><title>Latvijas ralliju Latvijā!</title><description><![CDATA[<p>
Esam tauta, kas dzīvo Ziemeļeiropas teritorijā, kas mazāka par Viktorijas ezeru, taču nespējam panākt vienprātību pat elementāros jautājumos. Paldies Dievam, ka reizrēķinu nav izdomājuši latvieši un arī alfabēts mums nācis pūrā. Citādi vienotas atbildes nebūtu. Jēdziena: divi latvieši – trīs partijas patieso jēgu atcerējos privātas sarunas laikā. Apjautu, ka Latvijas Automobiļu Federācijas Rallija komisija ir gatava pieļaut mūsu vietējā rallija čempionāta posma notikšanu Somijā. Pirmkārt, ikvienam ir skaidrs, ka šobrīd, atskaitot dažas rallija profesionāļu ekipāžas- cilvēkus, kas par to saņem algu, ekonomisko apsvērumu dēļ savu dalību Somijā gatavi apliecināt uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi sportisti. Cik daudziem pa spēkam ir  dārgās viesnīcas, papildu izmaksas ceļam līdz Tallinai, prāmja cena, kā arī 450km līdz trasei? Vai kāds ir rēķinājies ar specifiskajiem noteikumiem, kā, piemēram, vajadzība pēc viena ražotāja Pirelli riepām, kā arī liegums  braukt  koplietošanas ceļos auto ar polikarbonāta logiem? Kā zināms, ne visas klases, kas piedalās Latvijas rallijā var sacensties arī Somijā. Ne velti Subaru  komandas pārstāvji LAF prezidentam Daināram Dambergam piedāvāja šo klasi, kas neatbilst Somijas rallija prasībām, pievienot  Madonnas rallija dalībnieku pulkam. Interesanti, vai kāds ir  skaļi pateicis, ka  izmaksu starpība starp dalību  Latvijas rallija čempionāta posmā un piedalīšanos rallija  posmā, kas sarīkots Somijā, vienai ekipāžai sastāda no Ls 3000 līdz pat Ls 5000. Varbūt kādam tomēr vajadzētu rēķināties ar seno patiesību- labāk pirmais puisis ciemā nekā simtais lielpilsētā? Nu, piekrītiet taču, ka ikvienam Latvijas uzņēmējam, kas atbalsta autosportu, ir svarīgi, lai viņa pārstāvēto uzņēmumu vai produktu, kas nozīmē uzlīmi uz auto, prastu saboksterēt un apjēgt arī trases malā stāvošie? Nu nav jau mums tādu starptautisku brendu kā Nokia. 
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=17</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Fri, 06 Mar 09 00:00:00 +0200</pubDate></item><item><title>R.I.P., FireWire 400!</title><description><![CDATA[<p>
Arvien grūtāk katram no mums kļūst saskatīt sevi tehnikas jaunumu ņirboņā. Agrāk, kad zāle bija zaļāka un ūdens zilāks un slapjāks, katra jauna datora procesora atnākšana likās atstājam dziļu un paliekošu pēdu - piešķīrām lielu nozīmi lietām, kuras šodien pat nepamanām. Un tā nav nejaušība, jo šobrīd arī divus gadus vecs (jauns?) dators veiktspējas ziņā daudz neatpaliek (vismaz runājot ikdienas biroja darbu aspektā) no tikko nopirkta. It kā... Un tomēr - arvien gribas tieši to, kas ir visjaunākais. Ne jau tāpēc, ka vecais ir slikts un nelietojams, bet gan tādēļ, ka jaunais ir labāks, un reizēm ne tikai krāsainu mārketinga pasaku līmenī vien. 
</p>
<p>
Šoreiz nerunāsim par ekonomiskās krīzes žņaugtās industrijas pārgalvīgo mešanos uz galvas netbūku āliņģī, saražojot baru tehniski gandrīz vienādu datoru, kuru vienīgā labā īpašība ir cena un vieglums. Katrs būs redzējis Ginesa rekordu grāmatā pasaules mazāko divriteni, bet laikam jau neatradīsies neviens, kurš vēlētos ar tādu pārvietoties ikdienā, par spīti tam, ka tas ir ļoti viegli pārnēsājams...
</p>
<p>
Parunāsim par galddatoriem. Nedaudz.
</p>
<p>
Šā gada 3. martā, kad pie mums Latvijā jau vakars, bet Kalifornijā - rīts, Apple atjaunojusi savu galddatoru produktu līniju. Beidzot. Pie tam - visu uzreiz. Jauni Mac Mini, jauni iMac un jauni Mac Pro. Interesanti, ka Apple ir pirmais ražotājs industrijā, kura Mac Pro ir ticis pie jaunās paaudzes Intel Xeon (Nehalem) procesoriem, ko pārējie datorpasaules smagsvari - tādi kā Dell un HP - vēl gaidīs, kā minimums, līdz marta beigām. Sīkums, bet patīkami, taču ne jau par to mūsu stāsts.
</p>
<p>
Ja mēģinām atrast kopsaucēju šiem tik dažādiem mērķiem paredzētajiem datoriem, tad stāsts jau laikam ir par NVIDIA sistēmas kontrolleri un FireWire 800. Uz sistēmas ātrdarbību orientētie arhitektūras un aparatūras uzlabojumi ir viegli paredzams gājiens, atjaunojot modeļu līniju, bet FireWire 800 ierīkošana visos Apple galddatoru modeļos, pat Mac Mini ieskaitot, nozīmē, ka - patīk tas vai ne - FireWire 400, kas stāvēja pie digitālā amatiervideo šūpuļa un aizstūma nebūtībā SCSI, ir miris. 
</p>
<p>
Iemesls tam ir pavisam vienkāršs - perifērija ir kļuvusi ātrdarbīgāka, bet pat ikdienas lietotāja izmantotais datu apjoms pieaudzis tiktāl, ka ārējais cietais disks kā datu glabāšanas un rezerves kopēšanas ierīce ir kļuvis par normu vai vēl vairāk - gandrīz vai par neizbēgamību. Izskatās, ka HD video ir atnācis uz palikšanu, un mūsu vēlēšanās skatīties, klausīties un pašiem filmēt, muzicēt un fotografēt, - nekur nav pazudusi, atšķirībā no FireWire 400 (kas ir arī I.LINK, Lynx)...
</p>
<p>
P.S.
</p>
<p>
Protams, kad jaunie Mac nonāks līdz Latvijai, mēs noteikti jums par to pastāstīsim.<br />
<br />
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=13</link><author>Mikus Porietis</author><pubDate>Wed, 04 Mar 09 00:00:00 +0200</pubDate></item><item><title>Šveici ne tikai Rainim un Aspazijai!</title><description><![CDATA[<p>
Marta sākumā auto pasaule izbauda savus svētkus mēra laikā. No 5. līdz 15. martam viesus gaida tradicionālā Ženēvas auto izstāde, kura pirmo reizi notika vēl tālajā 1905. gadā, un, atbilstoši tolaik lietotajiem transportlīdzekļiem piedāvāja arī plašu velosipēdu ekspozīciju.XXgadsimta sākumā Ženēvas  paviljonus apmeklēja 17 500 cilvēku. Šogad, par spīti ekonomiskajai situācijai pazīstamo auto salonu gandrīz divu nedēļu laikā novērtēs apmēram 650 līdz 700 tūkstoši apmeklētāju. Ženēvas autošova prioritāte allaž  bijuši dažādi konceptauto,  no kuriem gan daudzi tā arī nekad neieraudzīs rūpnīcu cehus un konveijerus. Būtiski, ka atbilstoši Šveices politiskās neitralitātes statusam, arī Ženēvas autosalons strikti ietur neitralitāti atšķirībā no Detroitas, Parīzes, Frankfurtes, Tokijas, Šanhajas un citiem nozīmīgiem auto saloniem, kas pēdējos gados nodarbojas ar pašmāju ražotāju lobēšanu. Pērn rudenī, kad turīgajā Rietumeiropā dīga vien pirmie gaidāmās ekonomiskās krīzes asni, nejaukas vēsmas virmoja gaisā Mondial de l’Automobiles laikā. Proti, daudzi spalvas brāļi atzina, ka Parīzes salons bez  franču auto ražotājiem izskatītos kā jahta bez buras. Ženēvas izstādē par spīti piezemētajai gaisotnei, noplicinātajam  ekspozīciju stendu spožumam, tribīne tiek dota visiem. Arī šogad muskuļainus torsus Ženēvā demonstrē tādi spilgti un jaudīgi konceptauto, kā Bentley Continental Supersports, Rolls Royce EX vai BMW 5. series GT. Savādi, taču teju lielāku interesi nekā slavenie zīmoli, paviljonos radīja  Eiropas tirgum paredzētā indiešu Tata Nano uznāciens. Tiesa, ar drošības paketi un lietajiem diskiem aprīkotais lētākais  auto  pasaulē būtiski pārsniedz iepriekš deklarēto Mumbajas limuzīna pašmāju versijas 2000 USD cenu. Indiešu miljardieris Ratans Tata uzskata, ka viņa produkts jau tuvākajā nākotnē varētu ieinteresēt publiku arī Vecajā pasaulē. Ne mazāk interesants eksponāts – ir Renault paspārnē esošā rumāņu zīmola Dacia konceptauto Duster.  Šajā gadījumā futūristiskās līnijas siluetā runā par lielāku godkāri, kā  tikai par Dacia apņemšanos turpināt radīt lētus globālos auto. Šādā griezumā patīkami aplūkot arī Škoda krosoveru Yeti. Uz Octavia Scout platformas būvētais SUV  turpina čehu inženieru iesākto praksi izmantot detaļas un dizaina  elementus no mazākiem modeļiem- šajā gadījumā  Fabia. 
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=16</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Tue, 03 Mar 09 00:00:00 +0200</pubDate></item><item><title>Lai dzīvo ekoplānprātiņi!</title><description><![CDATA[<p>
Esam jau noguruši nosaukt un piesaukt procesu, kura dēļ slikti iet gan globālā, gan lokālā mērogā. Latvijā auto pārdošana salīdzinoši ar līdzīgu periodu pērn kritusies vairāk nekā četras reizes. Tas pats Lietuvā. Līdzīgi Igaunijā. Kā saules stariņš starp mākoņiem izskanējusi ziņa, ka šī gada februārī par vairāk nekā piekto daļu, jeb 21% kāpusi jaunu auto pārdošana Vācijā. Ar 278 000 pārdotu jaunu auto tirgum Nr 1 Eiropā šis ir lielākais pārdošanas progress februārī pēdējās dekādes laikā. Šāds optimisms panākts, pateicoties valdības atbalstam un tās izveidotajiem kuponiem 2500 Eiro vērtībā, kas tiek piešķirti ikvienam  lietotājam, kas nolēmis savu veco auto, kas vecāks par deviņiem  gadiem apmanīt pret jaunu, un videi draudzīgu mašīnu. Jaunā spēkrata īpašnieku sagaida arī papildus nodokļu atvieglojumi, ja viņš izvēlas mazu un ekonomisku auto. Šajā kontekstā par  pozitīvu  iniciatīvu jāuzskata  Daiņa Ivāna  ieteikums atbrīvot no maksas par auto stāvvietām Rīgas centrā spēkratus, kuru garums nepārsniedz 3,5 metrus.  Kā  teica  dižais kombinators  Ostaps Benders: ledus sakustējies! Domāju, ka laikā, kad dramatiski samazinās ceļu policijas ieņēmumi, resp. pienesumi  valsts budžetam par sodiem no CSN  pārkāpējiem tā prozaiskā  iemesla dēļ, ka pašlaik ielās ir vismaz par trešdaļu mazāk transporta nekā līdzīgā periodā pērn, ir jāatrod veids kā papildināt valsts kasi. Domāju, ka jau tuvākā gada, maksimums divu laikā ar likuma spēku, bardzību un palīdzību, arī mēs Rīgas ielās ieraudzīsim nospiedošu mazās un kompaktās klases auto dominanti. Domāju, ka ikviens, kas atceras Latviju, kā visu džipu zemi, tagad var izņemt baltu  drāniņu,  un māt šiem laikiem ardievas uz neatgriešanos! 
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=18</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Mon, 02 Mar 09 00:00:00 +0200</pubDate></item><item><title>Par sūrdienām, nevari, žāvienu un grūtmi!</title><description><![CDATA[<p>
Piekrītu, ka vārda krīze jau labi sen ir par daudz! Manuprāt, tas nemaz nav tik latvisks vārds, tādēļ ir vērts sapūlēties mūsu talantīgajiem valodniekiem.. Kāpēc gan lai procesu nenosauktu latviskāk? Piemēram, ekonomiskā nevare, ekonomiskais žāviens, ekonomiskā grūtme, vai ekonomiskās sūrdienas? 
</p>
]]></description><link>http://www.next.lv/blog_detail.php?ItemId=14</link><author>Aldis BITE</author><pubDate>Sun, 01 Mar 09 00:00:00 +0200</pubDate></item></channel>
</rss>

