Par trakumsērgu, Frankfurti, Merkeli un Latvijas basketbolu

Lietainā 28. septembra pirmdiena bija vispasaules diena cīņai ar trakumsērgu .Jā, šī ir daudz skaļāka ziņa, nekā prāmja Estonia bojāejas 15. gadadiena. Gribētos gan abiem faktiem pievērst īpašu uzmanību. Par visus pēc kārtas! Zinot, ka liela daļa no mūsu valsts 100 gudrākajām galvām ir dažādu mednieku kolektīvu biedri, jāsecina, ka viņiem risks  mežā uz šauras taciņas saskrieties ar kādu traku lapsu, jenotsuni vai vāveri ir lielāks nekā vienkāršajiem mirstīgajiem Latvijā. Vēl vairāk - nedaudz pavērojot atsevišķu tautas kalpu rīcību, liekas, ka viņi jau labi sen ir saskrējušies vismaz ar trakumsērgas inficētu vāveri. Noteikti daļai politiķu un sportistu kāda profilaktiska pote pat derētu, jo valodas un nevalodas par viņu rīcības neprognozējamību tautā klīda jau sen. Re, kā - mūsējie basketbolisti ar tagad vai nekad saukli, kārtējo reizi palikuši Eiropas basketbola kūtspakaļā, nebeidz ņemties ar LBS (Latvijas basketbola savienība), un grasās piesaukt pat tiesu varu. Iespējams, tagad trakumsērgas profilakses nedēļas ietvaros pret trakuma seruma poti saņēmuši politiķi un tusētāju paaudzes basketbolisti ne tikai droši varēs doties iekšā mežā medīt un makšķerēt, bet spēs būt arī noderīgāki Latvijai. Tikmēr valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to kā notika Parex pārņemšana. Izrādās-bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, par to liecina VK dokuments, kas nonācis raidījuma Nekā Personīga rīcībā. Ar pusgada nobīdi, kura laikā viss vajadzīgais ir salikts nepieciešamajās atvilktnēs un kabatās- politiķi drīz atzīs kļūdas un mēģinās skandālu kārtējo reizi noklusināt un pārvērst par vētru tējas glāzē. Neviens vairs īsti nesaprot, cik dziļā finansiālā pa...ļā esam, un kad sāksim no bedres rāpties laukā. No vienas puses -visi mūs biedē ar sūru ziemu, dārgu apkuri un elektrību, taču cita starpā lasām, ka liela daļa aizdevuma nemaz neesot vēl tērēta. Turklāt, pēc zelta rezervju apjoma Latvija ieņem 66. pozīciju no 110 pasaules valstīm, Lietuva ieņem 74. pozīciju, bet Igaunija - 105. vietu, pirmdien vēstīja "delfi.lt". Latvijas zelta rezerves veido 7,7 tonnas, Lietuvas - 5,8 tonnas, bet Igaunijas - 0,2 tonnas. Pēc Pasaules Zelta padomes datiem, zelta krājumu pirmo desmitnieku veido pasaules attīstītākās valstis un starptautiskās finanšu institūcijas: ASV pieder 8133,5 tonnas zelta, Vācijai - 3408,3 tonnas, Starptautiskajam Valūtas fondam - 3217,3 tonnas, Itālijai - 2451,8 tonnas, Francijai - 2445,1 tonna, bet Ķīnai - 1054 tonnas. Šveices zelta rezerves veido 1040,1 tonnu, Japānas - 765,2 tonnas, Nīderlandes - 612,5 tonnas, bet Krievijas - 568,4 tonnas. Saskaņā ar Pasaules Zelta padomes sniegto informāciju, kopējais zelta rezervju apjoms pasaulē šogad sasniedzis 29 633,9 tonnas, kas ir par 57,8 tonnām mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vai vērts vairs brīnīties, ka vēl viens starptautiskais finansu eksperts- kāds ekonomikas vēstures profesors un starptautisko nacionālo ekspertu grupas (Reform Task Force Latvia) dalībnieks Hadsons, uzskata, ka Latvijas ekonomika nonākusi SVF atkarībā. Grupas interneta mājas lapā publicētajā ziņojumā Hadsons secina, ka Latvijas ekonomiku ir nolaupījusi ES un SVF politika, pakļaujot Latvijas nodokļu politiku un finanšu programmu Zviedrijas un citu valstu interesēm. Tikmēr Vācijā ir notikušās parlamenta vēlēšanas, kurās 33,8% balsu ir izcīnījuši kristīgie demokrāti ar šī brīža kancleri Angelu Merkli priekšgalā. Zīmīgi kā mūsu premjers Valdis Dombrovskis apsveikumā ir spējis būt gandrīz tikpat straujš kā Merkeles lielais draugs, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Autopasaule piedzīvojusi dažādas raudzes un svarīguma jaunumu pārbagātību Frankfurtes izstādē, atgriezusies pie ikdienišķām un ne tik patīkamām lietām. Tā Koenigsegg īpašnieks Kristians von Kēnigsegs paziņojis, ka pateicoties  Zviedrijas valdības  garantētajam 4 miljardu kronu aizņēmumam Saab Automobiles pirkšana no General Motors tiks pabeigta līdz oktobra beigām. Tikmēr Opel iegāde  - nebūt nav noslēgusies, jo cīņu ar kanādiešu auto daļu tirgotāju Magna un krievu Sberbank aliansi  nolēmusi turpināt arī beļģu  investiciju kompānija RHJ. Par labu beļģiem sāk runāt gan paša General Motors viedoklis, gan Magna stingrā apņemšanās atlaist vairāk nekā 2000 strādnieku Opel Antverpenes rūpnīcā. Krievu Sberbank arī vairs nedomā padoties. Pašlaik lielu lomu  spēlē arī Vācijas kancleres Merkeles un Krievijas premjera Putina labās savstarpējās  attiecības un  augsto amatpersonu īpašā interese par Opel darījumu.  Krievija pašlaik izmanto labvēlīgo mirkli, kad notiek tās savstarpējo attiecību uzlabošanās ar ASV. Arī ekonomiskā plāksnē lielais Austrumu lācis pašlaik, par spīti  krīzei,  uzsācis jaunu ofensīvu, jo nule kā startējusi  īpaši produktīva gāzes ieguve Rietumsibīrijā -Jamalas pussalā. Līdz šim par milzīgo teritoriju, kuru apdzīvo 41 tūkstotis ņencu, zinājām, ka Jamalas pussalā atklāts otrais odam veltītais piemineklis pasaulē. Šāds piemineklis atrodas arī ASV Aļaskas štatā. Jamalas iedzīvotājiem vasaru pussalā ir grūtāk pārdzīvot nekā ziemu, jo no aukstuma var patverties un sasildīties telpās, bet glābiņa no odiem nav nekur. Vietējie iedzīvotāji vasarās pārdzen ziemeļbriežus tuvāk jūrai, kur ir spēcīgāks vējš, bet naftas un gāzes ieguvē strādājošajiem jāpaliek pie urbumiem un jāatkaujas no odu bariem. Kādēļ runājam par Jamalu un vispār par Krieviju? Tāpēc, ka tikko šajā valstī dzīvojošais tās bagātākais uzņēmējs, онэксим grupas īpašnieks Mihails  Prohorovs kļuvis par pirmo eiropieti, kas ieguvis savā īpašumā NBA klubu. Krievu miljardieris, kura īpašumā līdz šim bija  Maskavas цска akcijas,  šī darījuma rezultātā kļūs par  1967. gadā dibinātā NBA basketbola kluba New Jersey Nets 80% akciju īpašnieku. Līdz nākamajai nedēļai!

Komentāri (0)