JAUTĀ EKSPERTAM: DATORI
Ko darīt? 29/05/2013

Nopirku Prestigio MultiPad 9.7 Ultra Duo ,pēc mēneša pēkšņi izslēdzās un neslēdzās iekšā.Aizvedu lai salabotu ar garantiju,itkā visu salaboja,bet...

Atbild eksperts » Mix_
GoClever TAB R76.2 foto uzstādījumi 22/05/2013

Vai ir iespējams atrast lietošanas pamācību un uzstādījumus fotografēšanai? Fotografējot bildes sanāk šķibas un fragmentalas. )...

Atbild eksperts » Mix_
nevaru ruterim nomainit paroli 22/05/2013

Labvakar! Kad iegadajos ruteri tp link wr841n iegaju adrese 192.168.1.1 pieregistrejos , nomainiju paroli. nodega vecais pc. tagad gribeju ieiet...

Atbild eksperts » Mix_
Uzdod savu jautājumu ekspertam »
 
Ja vēlies ziņot par kļūdu tekstā vai lietotāju komentāriem - iezīmē ar peli tekstu, par kuru vēlies ziņot redaktoram un spied Ctrl+Enter, lai nosūtītu ziņu. Paldies!
Juris KARLINSKIS | 10/12/2009

Microsoft elastīgas sievietes stingrajās rokās (56)

 

Viņa ir viena no trim sievietēm, kas vada kādu no 19 Microsoft pārstāvniecībām Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tādēļ noteikti saskārusies ar stereotipiskiem priekšstatiem, ka ne visai pieņemami ir uzticēt vadības grožus tehnoloģiju pasaulē daiļā dzimuma pārstāvei. Taču tas nav vienīgais iemesls, kādēļ NEXT uz sarunu aicināja Daigu TRUMPI. Tā kā Microsoft vārds pēdējā laikā izskanējis jo plaši, un galvenokārt jaunās operētājsistēmas Windows 7 dēļ, šoreiz NEXT interesāja ne tikai Microsoft Latvia vadītāja un viņas jaunie plāni, bet arī korporācijas izstrādājumi un to noieta tirgus.

- Pirms kāda laika mēs jau viesojāmies Microsoft Latvia, taču pa šo laiku ir notikusi vadības maiņa. Kāds iemesls tam?

- Tas nenotika pēkšņi. Sandis Kolomenskis šo kompāniju vadīja piecus gadus un paveica ļoti daudz, ļaujot Microsoft Latvia būt tur, kur tā ir šobrīd. Pa šo laiku ir augusi ne tikai kompānija, bet arī cilvēks kā personība, tādēļ ir pašsaprotami, ka viņš vēlas skatīties pēc jauniem izaicinājumiem. Sandis Kolomenskis turpina karjeru Microsoft reģionālajā jomā, atbildot Austrumeiropā par izglītības biznesa industriju, un likumsakarīgi, ka tādēļ nomainīja vadītāju, jo tā ir normāla evolūcija.

- Jūs Microsoft arī neesat jauna darbiniece, tādēļ pastāstiet, lūdzu, par savu līdzšinējo pieredzi.

- Es Microsoft strādāju jau desmit gadu un pārstāvu to komandu, kas savulaik izveidoja šo biznesu Baltijas valstīs. 1999. gadā, kad šeit atvēra Microsoft pārstāvniecību, biju piektā darbiniece, un kopā ar S. Kolomenski roku rokā esam strādājuši, ieņemot dažādus amatus. Lielāko pieredzi esmu guvusi trijās sfērās - mārketingā, tirdzniecībā un biznesa attīstībā, un šīs zināšanas manas pieredzes trīs vaļi, kas mani balsta. Vislabāk šo laiku raksturo paveiktais. Kad sākām strādāt, programmatūras pirātisms Latvijā jau sasniedza vairāk nekā 90 procentu, savukārt tagad tas ir apmēram 56% , proti, līdzīgs vidējam līmenim Eiropā. To mēs uzskatām par ļoti lielu panākumu. Otrs sasniegums ir zīmola atpazīstamība un novērtējums, piemēram, salīdzinot, cik iecienīti ir starptautiskie zīmoli, jāteic, ka mēs esam to saraksta pašā augšgalā. Pozitīvi arī ir, ka, par spīti piederībai starptautiskam koncernam, mūs tomēr uztver kā vietējo kompāniju, jo, tāpat kā Latvijas IT uzņēmumi, mēs iesaistāmies dažādos sociālos, izglītības un tamlīdzīgos projektos.

- Šķiet, ka šobrīd visvairāk apspriestā globālā problēma ir ekonomiskā krīze. Vai tā skārusi arī Microsoft?

- Es melotu, ja teiktu, ka mēs neko neesam darījuši, lai šo problēmu atrisinātu, proti, esam centušies saglabāt tādu pašu rentabilitāti kā līdz šim un paplašināt biznesu tā, kā mēs to vēlamies. Lai to panāktu, mēs esam spēruši divus būtiskus soļus. Pirmkārt, vispirms izpētījām, kā kompānijas iekšienē darbojas esošais biznesa modelis, un maksimāli optimizējām visu sistēmu. Mēs saglabājām pamatfunkcijas, bet pārējo uzticējām dažādiem ārpakalpojumu veicējiem, un no tā esam tikai ieguvuši. Otrkārt, mērķtiecīgi pārskatījām biznesa izaugsmes virzienus, jo saistībā ar krīzi ir mainījušies spēles noteikumi. Vairs nevar rēķināties ar to, ka klienti ieradīsies paši, bet gan jādomā par to piesaisti. Turklāt klients ir daudz izvēlīgāks un zinošāks, tāpēc zina, ko vēlas, un nepērk visu, ko tu piedāvā. Pārskatot, ko un kā mēs pārdodam, esam daļēji izmainījuši biznesa portfeli. Microsoft jau kopš pašiem pirmsākumiem ir veidojusies laba sadarbība ar valsti un lielajiem uzņēmumiem, kas saprot, cik būtiska ir attīstība tehnoloģiju jomā. Parasti arī mazie un vidējie uzņēmumi pārņem to pieredzi, tikai ar zināma laika nobīdi. Lielo uzņēmumu sfērā mums ir labas iestrādnes un arī tirgus daļa. Šobrīd vairāk uzmanības pievēršam vidējiem uzņēmumiem, jo Latvijas ekonomikas attīstība ir kļuvusi tikai lēnāka, nevis apstājusies, tādēļ sagaidāma arī tās izaugsme. Šajā segmentā pieprasījums būs un ar laiku tikai palielināsies. Šāda pārorientēšanās nav saistīta ar vadītāju maiņu, to drīzāk nosaka situācija tirgū. Jābūt reālistiem un jāsaprot, ka tirgus izaugsme vairs nebūs tāda kā tā sauktajos labajos gados, bet 2007. gada līmenī varētu atgriezties, pēc dažādām prognozēm, piecu vai pat desmit gadu laikā. Microsoft komanda ir ļoti profesionāla, un tās vadības stils nekādā ziņā nav autoratīvs, drīzāk gan uz sadarbību vērsts, tādēļ attīstības kursa noteikšana nav viena cilvēka prioritāte, bet gan komandas lēmums, un to ir būtiski saprast.

- Vai krīze nav ietekmējusi arī datorpirātismu, proti, vai cilvēki tagad vairāk nelieto nelicencētās programmas?

- Par nožēlu, tā tas arī ir. Kā rāda pētījumi, palielinoties ēnu ekonomikai, pieaug arī pirātisma apjomi. Latvijā ēnu ekonomika, pēc pēdējiem datiem, jau saniegusi apmēram 40 procentu, tātad varu diezgan droši apgalvot, ka, līdzko tiks veikti nākamie aprēķini par datorpirātisma apjomu mūsu valstī, iznākums būs daudz sliktāks nekā iepriekš. Tas ir neizbēgami, jo tad, ja uzņēmumi pārkāpj sarkano līniju un sāk maksāt algu aploksnē, ir diezgan droši, ka šī līnija tiks pārkāpta arī citās jomās. Es ļoti ceru, ka valsts atradīs iespēju, kā cīnītiess ar ēnu ekonomiku.

- Pašlaik daudzi cilvēki svārstās, kādu programmatūru izvēlēties - legālo vai pirātisko. Kādi ir tie argumenti, kāpēc vajadzētu izvēlēties legālo programmatūru, teiksim, Microsoft izstrādātās programmas?

- Ir grūti atbildēt racionāli, kad jāizšķiras starp zagt vai nezagt, jo citādi šo abu veidu programmatūru nemaz nevar nosaukt. Runājot par šābrīža piedāvājumu tirgū, jāteic, ka cena, kas šobrīd tiek piedāvāta, atbilst cilvēku pirktspējai. Tādēļ jājautā - vai cilvēks 30 latu dēļ ir gatavs riskēt ar sava datora drošību, kā arī sagādāt sev problēmas ar programmatūras atjaunināšanu un saņemt nepilnīgu funkcionalitāti, jo visbiežāk pirātiskajām kopijām nav atbilstošas kvalitātes?

- Par pirātismu tā kā viss būtu skaidrs, bet ir vēl kāda cita tendence, proti, ir cilvēki un organizācijas, kas pēdējā laikā izvēlas atvērtā koda programmatūru. Kāda ir Microsoft attieksme pret šādu konkurenci?

- Tāda konkurence nav nekas jauns - ar to jau esam pazīstami, bet gala lēmumu taču pieņem pircējs. Kamēr pircējs ir informēts par abu piedāvājumu plusiem un mīnusiem, tikmēr viss notiek pareizi. Bet, tā kā nereti par piedāvājumiem netiek sniegta pilna informācija, pastāstot kaut ko par vienu un kaut ko par otru, salīdzinājums pārsvarā notiek licenču līmenī, turklāt visur tiek uzsvērts, ka atvērtā koda programmas ir bezmaksas. Taču pastāv arī tāda lieta kā pieradums, jo ikviens jau nevar braukt ar mašīnu un motociklu, tādēļ nākas ko apgūt no jauna, un būtisks ir arī klienta nodrošinājums ar servisu. Mums nav nekas pret veselīgu konkurenci, bet nav labi mānīt lietotājus. Es nesen lasīju lielisku piemēru - Uzņēmumu reģistra IT speciālisti kādu dienu nolēma pāriet no Microsoft programmatūras uz Open Office, bet jau nākamajā dienā puse no tās iespējām nestrādāja. Darbinieki operatīvi pusei datoru atkal uzstādīja Microsoft programmatūru, bet visu šo darbību dēļ viena no Latvijas bankām dokumentos bija kļuvusi maksātnespējīga. Šobrīd banka vērsusies tiesā, jo paši saprotat, ko nozīmē šādai iestādei Uzņēmumu reģistrā pusi dienas kļūt maksātnespējīgai. Tādēļ svarīgi, lai tehnoloģiju jomā netiktu izdarīta pārsteidzīga izvēle, jo tā nav kleita, ko, ja apnīk zila, velk zaļu vai otrādi, un ietekme uz konkrēto uzņēmumu šādam lēmumam var būt ilgtermiņa. Man kā Latvijas iedzīvotājai ir būtiski, lai svarīgas lietas netiktu uzticētas uzņēmumam, kurā strādā daži IT speciālisti, ir pāris pārdevēju un varbūt onkulis valdībā. Jebkuras tehnoloģijas kvalitāti nosaka tas, kā tā ir izstrādāta un attīstīta.

- Kādas ir prognozes? Vai nevar notikt tā, ka pēc gada Latvijas valsts iestādes būs pārgājušas uz atvērtā koda programmām?

- Es domāju, ka ne, un varu to arī pamatot. Iedomājieties, ka esat nopircis mašīnu, bet šobrīd situācija nav tik laba, tādēļ nesanāk braukt tik daudz, kā gribētos. Pēc kāda laika jau sāk likties, ka tā nav īstā mašīna, bet līdzekļu jaunas iegādei nav. Arī mūsu situācijā ir tāpat - mašīna ir nopirkta, bet mainīt to nav izdevīgi. Cits jautājums ir par izmantošanu, jo infrastruktūras attīstībā Latvija jau ir sasniegusi Eiropas līmeni, taču tās nodrošinātās iespējas netiek izmantotas. Patiesībā gan mēs nemākam saimniekot, un tas galvenokārt ir tādēļ, ka valstī nav rasts vienots modelis ehnoloģiju izmantošanai, jo nav nekādas sadarbības starp privātpersonu un valsti. Mēs nesen piedalījāmies pasākumā, kurā Jēkabpils pašvaldība saņēma balvu par e-pakalpojumu attīstīšanu. Šī pašvaldība bija samazinājusi līdz minimumam iedzīvotāju rindas pēc izziņām, jo, piemēram, nepieciešamo izziņu koku izzāģēšanai ir iespējams saņemt elektroniski. Un līdzīgi varētu rīkoties arī citviet. Nav pat svarīgi, vai šajā procesā tiek izmantota Microsoft vai kāda cita tehnoloģija, jo galvenais ir, lai tā efektīvi darbojas.

- Šogad viens no gaidītākajiem Microsoft produktiem bija jaunā operētājsistēma Windows 7. Pastāstiet, lūdzu, par to.

- Viena no svarīgākajām īpašībām, ko gribu uzsvērt, runājot par Windows 7, ir tās darbības ātrums. Iedomājieties - jums ir Bentley, kuram ir skaista apdare, plašas iespējas un Zaparožec motors. Tas jāatzīst, bet tāda diemžēl bija Windows Vista. Šādam apgalvojumam piekrīt arī korporācija, jo atklājās, ka vizuālizācija un tamlīdzīgas lietas ir paņēmušas diezgan daudz Vista resursu, tādēļ tā nespēj darboties pietiekami ātri. Windows 7 strādā krietni labāk. Korporācijas iekšienē šo operētājsistēmu lietojam jau pusgadu, un līdz šim esam saņēmuši pozitīvas atsauksmes pat no lielākajiem skeptiķiem un mūsu konkurentiem. Tādēļ noteikti ieteiktu izmēģināt šo IT Ferrari, jo šīs operētājsistēms galvenā iezīme ir ātrdarbība, taču Windows 7 ir ieguvusi arī paaugstinātu drošību un jaunu navigācijas sistēmu. Šajā ziņā varu minēt kādu piemēru. Agrāk, lai lietotājs kaut ko varētu izprintēt, viņam precīzi vajadzēja zināt, kur tas atrodas un kā to pārvaldīt. Šobrīd galalietotājs var ievadīt tikai to, ko vēlas, un viņam tiek atrastas visas ar to saistītās lietas. Būtībā produkts balstīts uz to, ko konkrētais lietotājs vēlas izdarīt.

- Daudzi lietotāji atzinīgi vērtē arī Windows 7 dizainu....

- Arī šajā jomā veiktas izmaiņas, turklāt interesanti, ka šī operējsistēma ir pirmais produkts, kura izskata veidošanā piedalījušies arī Latvijas iedzīvotāji. Proti, ikvienam bija iespēja iesūtīt Latvijas fotoattēlus. Saņēmām apmēram 400, un no tiem 12 iekļuva finālā, līdz ar to šos fotoattēlus kā ekrāntapeti varēs lejupielādēt ne tikai mūsu valsts, bet arī citu zemju lietotāji. Kā otru nozīmīgu Windovs 7 dizaina īpašību gribu minēt plašās personalizēšanas iespējas.

- Lietotājiem jau ierasts, ka Microsoft operētājsistēmām ir dažādas versijas, piemēram, Home, Buisness utt. Vai tāpat ir arī Windows 7?

- Šai operētājsistēmai ir četras versijas: divas paredzētas biznesam un divas - mājas lietotājiem. Atšķirība ir tā, ka abās grupās viena versija vairāk piemērota prasīgākam lietotājam, līdz ar to tai ir plašāka funkcionalitāte. Galvenā mājas lietotāju versiju atšķirība ir valodu lietojumā - funkcionālākajā versijā lietotājs var pārslēgties starp 35 valodām. Savukārt biznesam domātajā plašākas funkcionalitātes versijā ir iekļauts Networkings, kas ļauj lietotājam vairāk darboties ar dažādiem tīkla pielikumiem.

- Šī operētājsistēma nenoliedzami ir interesanta, bet vai varat atklāt, cik daudz Windows 7 jūs plānojat pārdot gada laikā Latvijā?

- Ne visus datus iespējams atklāt komercinformācijas noslēpuma dēļ, taču varu teikt, ka sākotnējā interese par šo produktu bija liela, un tagad tā ir materializējusies. Pirmajās dienās pēc Windows 7 nonākšanas tirgū to pārdevām divdesmitreiz vairāk nekā citkārt. Šobrīd Latvijā grūti ir runāt par konkrētām tendencēm, jo nav īsti ar ko salīdzināt. Nebūtu pareizi arī par mērauklu uzskatīt trekno gadu virsotni, jo pagaidām ir tikai Windows 7 pārdošanas sākums. Pozitīvi ir, ka IT tirgus sāk atdzīvoties un cilvēki atkal sāk iegādāties datorus. Vienubrīd bija neziņa, kā arī sabiedrība neko lielāku neiegādājās, jo dators taču nav maize, bet tagad ledus ir sakustējies.

- Kāds, pēc jūsu domām ir cilvēks, kurš iegādāsies jauno operētājsistēmu?

- Pirmām kārtām jau lietotājs, kas iegādājas jaunu datoru, vai tā būtu privātpersona vai uzņēmums. Mēs esam sagādājuši labu pārsteigumu arī tiem, kuri jau agrāk nopirkuši sev datoru, proti, līdz decembra beigām iepriekšējie Windows Vista īpašnieki par 30 latiem varēs nopirkt šīs operētājsistēmas atjauninājumu - Windows 7 pilnu versiju. Šāda cena ir mājas lietotāju versijai, taču arī biznesa versija nav krietni dārgāka. Salīdzinājumam varu atkal minēt piemēru no auto jomas, proti, mašīnai motoru maina ļoti reti, un tāpat ir ar operētājsistēmu - to nopērk un lieto, nevis maina, taču Microsoft piedāvājums ir pietiekami izdevīgs, lai to izmantotu.

- Nesen tirgū parādījās arī jauna Apple operētājsistēma Snow Leopard. Līdz šim parasti tika uzskatīts, ka Apple izstrādājumi no Microsoft produktiem atšķiras ar intuitīvu lietošanu, taču Windows 7 šajā ziņā jau līdzīga operētājsistēmai Mac. Vai tas tā ir?

- Es nevaru tās salīdzināt, jo Mac nelietoju, taču eksperti ir atzinuši, ka to atšķirība ir krietni samazināta, turklāt būtiskāks ir tikai pieradums pie vienas vai otras operētājsistēmas.

- Jaunā operētājsistēma ir nozīmīgs jauninājums, taču daudziem mūsu lasītājiem Microsoft asociējas tikai ar operētājsistēmām, kas nebūt nav vienīgie šīs korporācijas izstrādājumi. Jūs jau minējāt, ka esat sākuši orientēties uz vidējiem un maziem uzņēmumiem, tādēļ pastāstiet, lūdzu, kādus Microsoft ražotos produktus tie var izmantot.

- Mums ir ļoti plašs šādu produktu klāsts. Runājot, piemēram, par Enterprise Resource Planing, ko pārstāvam ar Dynamics grupu, varu teikt, ka tajā iekļauti arī maziem un vidējiem uzņēmumiem domāti produkti, kurus esam pielāgojuši tieši nelielu kolektīvu vajadzībām. Būtībā šāda stratēģija attiecas uz visiem mūsu produktiem - arī milzu korporācijām paredzētie produkti tiek pielāgoti krietni mazākiem uzņēmumiem. Tādēļ ar pilnu pārliecību varu teikt, ka esam gatavi darboties arī šajā segmentā.

- Jūs pieminējāt ārpakalpojumus (outsourcing), ko arī paši nodrošiniet, ļaujot nodot papildfunkcijas citu pārraudzībā. Viens no interesantiem produktiem, ko piedāvājat, ir iespēja uzņēmumiem taupīt uz komunikāciju rēķina, lietojot Unified Communications. Kas jauns ir šajā jomā?

- To lieto Ārlietu ministrija. Un interesi ir izrādījuši arī citi uzņēmumi un iestādes, jo šāda veida sazināšanās vispirms ir balstīta uz iekšējo izdevumu taupīšanu, piemēram, atsakoties no klasiskajiem komandējumiem, iespējams pāriet uz cita veida komandējumiem (virtuālajiem). Otrs virziens skar apmācības un citu veidu semināru organizēšanu. Nav nepieciešams visiem pulcēties vienuviet, jo to iespējams paveikt virtuāli. No Microsoft pieredzes varu secināt, ka, izmantojot šāda veida komunikāciju, mums ir par trešdaļu mazāk komandējumu, kā arī būtiski samazinājušies rēķini telekomunikāciju operatoriem.

- Taupīt šobrīd ir ļoti svarīgi. Vai varat minēt arī kādu piemēru, proti, ja kādam uzņēmumam ir vairākas filiāles Latvijā, cik tam būs jāmaksā, iegādājoties šādu tehnoloģisku infrastruktūru, lai sāktu taupīt.

- Summa ir samērojama. Ir pirmreizējā investīcija šīs tehnoloģijas iegādē, kura tiek atgūta pārskatāmā laika periodā, kas noteikti nav desmit, bet gan apmēram trīs gadi. Par to, vai tas ir dārgi vai lēti, jāspriež pašam vadītājam. Kā redzam, Ārlietu ministrijai pat šābrīža sarežģītajā situācijā tā šķita izdevīga. Arī globālie eksperti ir atzinuši, ka šī ir viena no taupošākajām investīcijām.

- Kā uzņēmums var iegūt šādu produktu, jo to piedāvā Microsoft partneri?

- Pirmkārt, uzņēmums var vērsties pie mums birojā, un mēs iedosim konkrētās specializācijas ieteicamo partneru sarakstu. Otrkārt, mūsu tīmekļvietnē ir šo partneru saraksts ar detalizētu imformāciju, tā ka iespējams atrast piemērotāko.

- Parunāsim, lūdzu, arī par jums. Vēsturiski taču viss, kas attiecas uz tehnoloģiju biznesu, ir bijis saistīts tikai ar vīriešiem, bet tagad redzams, ka daudzu lielu tehnoloģiju kompāniju vadībā ir sievietes, turklāt viņu darbībai ir labi rezultāti. Kā jūs vērtējat tik mūsdienīgu parādību kā sieviete tehnoloģiju uzņēmuma vadībā?

- Patiesībā vadītājs ir un paliek vadītājs neatkarīgi no dzimuma, jo biznesa principi jau nemainās, vai vadi tehnoloģiju vai modes preču uzņēmumu. Viss ir atkarīgs, kā spēj izveidot biznesa modeli, lai izmantotu visas tirgus iespējas, ieskaitot cilvēku motivēšanu. Taču, manuprāt, ir kāda būtiska atšķirība starp abu dzimumu vadītājiem, proti, sievietes ir elastīgākas, jo vēsturiski viņām ir bijis jāpiemērojas un katrā situācijā jāizvēlas labākais. Vīrietis ne vienmēr ir gatavs panākt kompromisu, jo par katru cenu grib uzvarēt. Vīrietis vai nu uzvar, vai zaudē, bet sieviete spēj atrast vidusceļu un pat ja nesasniedz pašu Everesta virsotni, tomēr tai tuvosies. Šajā sarežģītājā ekonomiskajā situācijā sievietēm ir īstais laiks rast risinājumus, adaptēties un virzīt uzņēmumus, pielāgojoties reālajiem apstākļiem.

- Pirms kāda laika Forbes.com izlasīju, ka tādā gadījumā, ja sievietes būtu noteicējas, krīze varētu arī nebūt. Vai piekrītat tam?

- Iespējams. Tajā pašā laikā mēs neviens nedrīkstam iztikt bez riska, tikai būtiski ir, lai saprotam, ka riskam jābūt saprāta robežās. Sievietēm šī vēlme sabalansēt ir izteiktāka, jo vadītājs jebkurā gadījumā bez riska nevar iztikt.

- Noslēgumā dažos vārdos pastāstiet arī par to, kā pavadāt brīvo laiku.

- Hobiju man ir daudz. Taču galvenā tomēr ģimene, jo man ir divi bērni, no kuriem viens tikko ir beidzis vidusskolu, bet otrs mācās 2. klasē. Runājot par hobijiem, jāteic, ka esmu aktīvā dzīvesveida piekritēja, sākot ar kalnu slēpošanu, daivingu un tenisu līdz skriešanai - katru nedēļu cenšos paveikt piecu līdz deviņu kilometru distanci. Tas ir veids, kā cenšos sabalansēt ikdienas dzīvi ar stresu, jo ir būtiski būt gatavai sarežģītiem pārbaudījumiem.

- Jūsu ieteikums cilvēkiem, kuri tagad ir stresa pārņemti un nespēj to uzveikt.

- Jebkurā situācijā jāmēģina saskatīt kaut ko labu vai arī to, ko ir vērts iemācīties. Katrs notikums mums var likties gan kā bēdu ieleja, gan arī izaicinājums. Ja uz visu paskatīsimies kā uz iespēju kaut ko sevī, cilvēkos ap mums vai apkārtnē mainīt, nonāksim pie labākā veida, kā pārvarēt krīzi.

- Paldies par interviju!

 

JAUNĀKIE VIDEO
Stilam un nebaltām dienām (0)
2010-12-22
Skaties video
 

Video: Jaunie Apple MacBook Air (1)
2010-11-08
Skaties video
 

IFA live: iPad konkurenta meklējumos (5)
2010-09-13
Skaties video
 

Sasniedz karjeras virsotnes! (4)
2010-01-23
Skaties video
 

Microsoft elastīgas sievietes stingrajās rokās (1)
2009-12-10
Skaties video
 

PARTNERI

JAUNUMI: DATORI
ZIŅAS


Pieraksties jaunumiem | Reklāma NEXT.LV | Kontakti | Par mums | NEXT RSS | NEXT DATORI RSS | Atradi kļūdu? 

Lietošanas noteikumi | Visas tiesības rezervētas © 2001—2017 SIA PIF International, Rīga, Brīvības gatve 214b, 4. stāvs.
Tālr: (371) 67383499. Fakss: (371) 67383099. E-mail: secretary@next.magazine.lv
Latvijas Rallija Portāls RALLYLV.COM | BESTRIGA.COM Tourist Guide | SK Media | FOTOKURSI | PC WEEK | WWW.CRN.COM.UA | FORBES Latvia

Orphus system